Baaaaaac, šitā turpināties nedrīkst (kam es to saku, lol).... Jau otra diena pēc kārtas palaista vējā. Rīt jau vēl mazāk gribēsies mācīties, Lieldienas paliek Lieldienas. Tā nu es visu dienu sēžu, sēžu iekš Youtube, (pa vidam izvārīju olas) sēžu iekš draugiem.lv, sēžu jau tā ka dibens sāp...... Un galu galā baigi gribu sev iesist pa seju. Pati dzīvoju mūžīgā stresā kas un kā, un kad, bet lai to mazinātu neko nedaru. Bet no otras puses galvā vislaik tāds - bet tev jau tik daudz laika nevajag, lai sagatavotos, piem., eksāmenam (kā jau cilvēkam, kas nācis no maģiskā lic.). Bāc, nu liekas, ka tuvojas le grande izgāziens.
Vispār tagad, ka mudž problēmu, kuras nevaru atrisināt, bet kuras ir pārpildījušas manas smadzenes, un kuras it kā risinot aizgājis laiks, aizgājis ļoti daudz laika. Saka, ka vajag rīkoties nevis sēdēt, bet galu galā, kam es to atkal saku...

Šodiena ir pretty šaizīga diena, ne tikai laikapstākļu ziņā.
Nokāpjot pagrabā vispār sagaidīju superīgu pārsteigumu - ūdens līdz ceļgaliem. Nācās iet pakaļ pumpim un sūknēt ārā daudz vai maz - kārtējais apliecinājums tam, ka dzīvoju laukos. Un laikam man izdevās noskaidrot no kā man ir bail - 1) auksta ūdens, kas pat rokas rauj krampī; 2) ūdens, kas gandrīz smeļas pāri zābaku malām; 3) telpas ar zemiem giestiem, kurā turklāt ir ūdens; 4) ieslēgt elektrību šādā telpā. Galu galā veiksmīgi izcīnijusies ar šo jezgu jutos baigi apmierināta ar paveikto.
Tad paņēmu kompi (kuru starp citu, māsa no manis slēpj (bet es zinu kur), jo pēc viņas domām, manas vainas dēļ sadega vecais dators), e-pastā izlasīju jaukāko šisdienas ziņu, ka man atteikta Erasmus stipendija (gribētos gan redzēt tos skaistuļus, kas brauks, jo piedodiet man, bet es mācos ļoti labi un tas brauciens man arī mācību ziņā ir/bija sasodīti svarīgs). Tā, ka sanāk šis pirmais tāds īstenais akmens manā lauciņā, tādēļ šodien sajutos makten sūdīgi, un par katrām varītēm izvairījos no mācīšanās. Un uznāca pilnīga vienaldzība par kursa darbu, kas jānodod pavisam sasodīti drīz. Līdz ar to tas viss atkal vedināja uz tradicionālajām 20-gadnieku pārdomām (vismaz man tā šķiet) - ko es daru, kam tas vajadzīgs un vai tas ir vajadzīgs man? Jo vispār man nav saprašanas, kad es pēdējoreiz būtu izdarījusi kaut ko tā īsti sevis dēļ. Un vēl makten daudz čīkstējamo domu nāca virsū. ( a ko cilvēkam - vienpatim, padarīsi?) Kā parasti gribējās jau kādam pačinkstēt, bet kaut kā nebūt saņēmos un tikai tīri sakarīgi iztraucēju vienu cilvēku. Bet šodiena man likās kā radīta draudzīgām apcerēm par visu šito sasodīto dzīvi'n'stuff, bet nu ne kā.... lai gan diena jau vēl nav beigusies.

Pārvarēju savu negribēšanu (kas ir milzīgs progress) un biju tīrīt sniegu, nu mīliši, sniega šķūrēšana pat visus fatburnerus pārspēj! Ārā ir neticami silts, viss krekls slapjš no šķūrēšanas. Jāskatās, kas darās bēniņos, pa lūkas spraugām sniegs jau veļas iekšā, vispār sniegs sāk mani biedēt :D Jā, jāatzīst šis ir mans pirmais lietderīgākais darbs divu nedēļu laikā, tādēļ nenoliedzami es progresēju! Aaaaa un, protams, neiztikt bez kāda sensacionāla pazīņojuma - es laikam pievērsīšos adīšanas un tamborēšanas prasmju apgūšanai (jā, tas ir lol), tad jau redzēs kas no tā visa sanāks, bet vispār tās būtu noderīgas zināšanas

Ir tik šausmīgi divas nedēļas nedarīt neko. Pat datora salūzšana, nav kavēklis nekā nedarīšanai. Vispār ir nu gan laiki pienākuši - pat lasīt neko negribās. Visspār neko negribās. Bet nekā negribēšana ar ir ražīga padarīšana, neko īpašu nedarot dabūt augstskolā vidējo atzīmi 8,4, ar ir tā tīri neko! Nezinu, laikam jāiet šķūrēt sniegs, bet ziniet - nav iedvesmas!

Pēdējas divas dienas nodarbojos ar ''neko'', vārda vistiešākajā nozīmē. Dēļ garlacības uzfrišināju visus savus vecos profilus - draugiem, myspace, facebook, last.fm.... ilgi atkal domāju un atcerējos, arī klab.lv :), ar cerību, ka kāds mani izklaidēs (vispār man ir jāmācās, bet tas tā.... whatever, eksāmens it TIKAI otrdien). Vispār patīkami atgriezties myspace, visu tur samenedžēju pa jaunam - tai skaitā, uzaicināju draudzēties mīļākās grupiņas, cenšoties uzrakstīt pēc iespējas orģinālāku un foršāku uzaicinājuma tekstu, kas izrādījās pilnīgs FAIL, jo viņiem ir automātiskā apstiprināšana, bet šodien saņēmu uzaicinājumus no trīs gupām, kurām īstenībā pat bija man ļoti tīkama mūzika, tai skaitā grupai no Vatikāna ar nosaukumu Jesus Was An Alien, hhehe. Vispār, ja runā par muzikālo gaumi, tad jāteic, ka visai ātri jaunie univeristātes draudziņi tevi asimilē savā barā - man tiešām sāk dziļi patikt Type O Negative (pateicoties Ilzei ;) ), grupa nav no jaunajām, bet mūzika simply rocks!

Yeess, tikko verot vaļā (jeb mēģinot to izdarīt) materiālus nākošajam eksāmenam, kompis never vaļā un neatpazīst tādu failu, laikam tā ir zīme, ka vēl var nemācīties, hehe

Jā, pilnībā saprotu, ka diezgan krietnu laiku biju izkritusi no blogotāju rindām.... Iespējams, tas nozīmē, ka man dzīve bija kļuvusi ļoti aizraujoša (vispār jau nē, bet whatever)...[es uzrakstīju divus teikumus un domas nerosās vairāk - TĀ IR TWITTERA VAINA!!!!!!] Loģiski būtu pieminēt kā ta man gājies šo krietno laika sprīdi, kopš biju piemirsusi klab.lv. [domāju ilgāk par 30 min.], aaaaaaaaaaaaa nu man ir blondi mati un es klausos bišķ metālu (mani asimilēja kursabiedri), principā šī divas lietas  ir svarīgākās. Pārējais, you know, nav pieminēšanas vērts [vispār varbūt ir, bet es neatceros]. Vispār man iet jāatzīst ''labi'' un tas man sāk nepatikt.... nezinu kādēļ, bet it kā stulbi būtu rakstīt - ''es vēlos atgriezties pie maniakālās depresijas'', bet lai cik tas stulbi neizklausītos, mazliet maniakālās par ļaunu nenāktu, profilaksei. Man ir kursabiedri, kuriem nekad dzīvē nav bijusi depresija, can imagine? Tik daudz ko dzīvē palaiduši garām...

rudens depresija ir klāt!!!! :*

manī notiek dīvaini, frīkaini, fantastiski aizraujošas, salūtam līdzīgas mutācijas iekšienē. jeb savādi, dzīvot tādā emocionālajā stāvoklī, ko var nosaukt - stāvēšana uz vietas (poētiski izsakoties - sēdēt laivā mierīgos okeāna ūdeņos). zelta vidusceļš ir lielākais fake ever. gandrīz vai gibas atpakaļ maniakālo depresiju, vismaz kaut kādas, hoķ brutālas, aktivitātes. but by the way, šovasar melnās krāsas toņu drēbēs lielākoties nomainīju pret gaiši zilām (par ko daudzi atzinīgi izteikušies). un šeku reku izlasīju, ka melns un gaiši zils ir krāsas, kas simbolizē jaunas dzīves sākšanos. 12 izglītojoši mokošie gadi ir pagājuši. prozit jaunajai dzīvei.

Un daudz straujāk, nekā es to būtu domājusi............

http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=586217

yo!