Last Goodbye

Tad nu tas ir noticis: rīt pavisam pārceļos uz Carnikavu...
Līdz pat šim brīdim (taisni pl. 3:00) centos izlobīt no savas materiālās pagātnes, visu to, kas varētu noderēt materiālajai nākotnei. Tas nebūt nebija viegli; kas tik nebija savilkts šajos nodzīvotajos gados, jomajo.
Lai gan, kaut kas arī dzīvē ir pirmo reizi, piemēram, tiko biju vannā, bet žēl par to, ka pēdējoreiz šajā dzīvoklī...
Ir tik grūti izteikt savas emocijas, jo pārmaiņām ir gan savi plusi, gan arīdzan mīnusi... Bet lai nu kā, tomēr būs krietni jāpacenšas saņemties...
Aaaaa, un kas ir pats jautrākais - vismaz nākamās divas nedēļas man nebūs interneta, tā ka dzīve rādās būt visai interesanta (back to good oldschool times).


Nu ko - turiet par mani īkšķi un centieties būt saprotoši, tad gan jau pavasarī (vai vasarā) varēsim doties visādās izklaidēs pie dabas un visai jautri pavadīt laiku manā 20 kavadrātmetru, mega ūber nezin/vēl/īsti/kādā istabā!

[šeit es jums māju ar roku]

Buchazzzz!