ir cilvēki ar kuriem abpusēji ir interesanti parunāties. un ir pārējie.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā.
bet kā to var noteikt, pirms vispār par kaut ko esi ar viņiem parunājis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varu pavadīt ar cilvēku vienā telpā ilgāku periodu nerunājot / minimāli runājot. vērojot un mēģinot saprast kas viņš par zvēru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ok.
bet, kad saproti, ka tev tas zvērs varētu tīri labi patikt [kā sarunu biedrs].
par ko tu runā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā sākas saruna? vai par ko vispār runāju ar cilvēkiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par ko runā ar cilvēkiem, kuri nav tavi draugi un pat varbūt paziņas ne.
?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labākajā gadījumā - neparko. ja ir apstākļi, kuros klusums spiež ausis cilvēkam un viņš pieklājības pēc kaut ko apjautājas, pieklājības pēc kaut ko atbildu. piemēram - kā jūs ar to un to esat pazīstami? - nu kaut kā tā, bijām kopā tur un tur. vai - kā tu to tur uztaisīji? - tā un tā. vai - laiks tāds sūdīgs? - nu jā. pavasaris skaitās, phe.

ja cilvēks interesants tad saruna drīzāk ietu šādi: ko tu domā par šo un šo ideju? - super, bet lūk ja pamaina šo un šo sanāk elegantāk, ko saki? - bet tad rodas tādas un tāds problēmas, kā ar viņām? - o, runājot par tām problēmām....

nu kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent)