man nav par ko runāt arī ar cilvēkiem draugu lokā, un tas ir bēdīgi.

(Reply to this) (Thread)

un ko lai mēs daram, lai tā nebūtu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es nevaru saprast, vai tā ir kaut kāda pārlieka heliocentriska rotēšana ap savu ego vai kāds tomēr cēlāks iemesls pie vainas.

(Reply to this) (Parent)

man tas pats

(Reply to this)

man nav par ko runāt ar cilvēkiem, kuriem nav par ko runāt ar mani.

(Reply to this) (Thread)

tad jau tu nemaz negribi runāt ar citiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir cilvēki ar kuriem abpusēji ir interesanti parunāties. un ir pārējie.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā.
bet kā to var noteikt, pirms vispār par kaut ko esi ar viņiem parunājis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varu pavadīt ar cilvēku vienā telpā ilgāku periodu nerunājot / minimāli runājot. vērojot un mēģinot saprast kas viņš par zvēru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ok.
bet, kad saproti, ka tev tas zvērs varētu tīri labi patikt [kā sarunu biedrs].
par ko tu runā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā sākas saruna? vai par ko vispār runāju ar cilvēkiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par ko runā ar cilvēkiem, kuri nav tavi draugi un pat varbūt paziņas ne.
?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labākajā gadījumā - neparko. ja ir apstākļi, kuros klusums spiež ausis cilvēkam un viņš pieklājības pēc kaut ko apjautājas, pieklājības pēc kaut ko atbildu. piemēram - kā jūs ar to un to esat pazīstami? - nu kaut kā tā, bijām kopā tur un tur. vai - kā tu to tur uztaisīji? - tā un tā. vai - laiks tāds sūdīgs? - nu jā. pavasaris skaitās, phe.

ja cilvēks interesants tad saruna drīzāk ietu šādi: ko tu domā par šo un šo ideju? - super, bet lūk ja pamaina šo un šo sanāk elegantāk, ko saki? - bet tad rodas tādas un tāds problēmas, kā ar viņām? - o, runājot par tām problēmām....

nu kaut kā tā.

(Reply to this) (Parent)