*

rudens mežs kā satingusi uguņošana. liesmojošās koku lapas izstaro klusu, siltu, rūsganu gaismu. izgaismo palsenpelēko rudens novakari. cenšas atdot kaut nedaudz no tā, ko iepriekšējos mēnešos sasūkušās no saules, jo šobrīd citas gaismas vairs nav un drīz pazudīs arī šī. viss smaržo pēc entropijas. pēc nožēlas un atvadīšanās un aukstuma. jebkura kustība ir gandrīz apstājusies, viss ir dīvaini kluss un nekustīgs. tikai sīļi pa laikam griezīgi noķērcas un pārspurdz no zara uz zaru.
un zvaigznes oktobra debesīs zied kā spindeļu olas uz dūkana zirga sāniem.