*

Vaj jūs esat novērojuši pilsētu parkos, piem. Rīgā, vaj Liepājā - kas tur rītos, bet sevišķi svētdienas rītos staigā, kas sēd uz soliem, kas priecajas par saules siltumu, par koku un zāles zaļumu - kam tur pieder daba un viņas labumi?
Tie ir buržuji. Dažadi tušņas ar spieķiem rokās, izgāstiem vēderiem tipina no sola uz solu. Dažadas vecenes un madamas, satuntuļotas visu gadusimteņu modes krikumos, aizņem saulainakos solus. Dažadi mietpilsoniski pāriši uzjautrinas taureņiem līdzigi pie parka puķu skaistumiem un pa lapu ēnam. Tas vēl nav viss. Reti ir tādi starp šiem dabas uzņēmējiem, kam nebūtu līdzi suņu! Kungi, madamas un viņu suņi - tie izmanto strādnieka rokām daiļoto dabu viņu pašu celtās pilsētās. Tie aizņem sēdekļus un sauli.
Tas nav pareizi. Strādniecībai ir jaieņem pilsētu dārzi un parki! Tie ir strādniecības īpašumi. Lai no pilsētas dodas projām tie ar suņiem un automobiļiem. Strādniekam vajaga svētdienās vaj darbdienu vakaros, kad vien laiks un kur vien pa rokai - ieņemt visus parkus, visus sēdekļus, visas saules vietas. Eeņemt tā, lai kungs, madama, suns tur vairs nerādas!
F.

"Kreisā Fronte" Nr. 3, 1929.