*

piena ceļš sabiezē
tur tālu augšā
un akmeņos pelēkos
zvaigznes spoguļojas
gaiss dzidrs un trausls
kā nopulēts stikls
un smaržo pēc āboliem
dūmiem un trūdiem

tas laiks ir tuvu
kad pāri aizsalušai jūrai
skries atkal blāvas
ziemeļblāzmas

tas laiks ir tuvu
kad platīnbaltās mēnesnīcās
izsalkuši zvēri
pār sniega laukiem staigās

un laiks ir tuvu
kad klusa ziemas elpa
pālus miglas ērkuļus
sarmas torņos vērtīs

vēl mākoņos kliedz dzērves
bet dienas irst
un zvaigznes sabiezē
un tumši raudos vakaros
ņirdz rudens tavos logos