*

tu attopies nokavējis pasaules pagriešanos uz otriem sāniem. tu gaidi maigu un saudzējošu nakti, liegu mēnessgaismu un silti ieskaujošu tumsu, bet tā vietā caur taviem plakstiem nežēlīgi duras nepielūdzamas rīta saules stari. tu saproti, ka esi nokavējis. atpalicis pats no sevis. ka kaut kas būtisks ir atdalījies un aizgājis tālu aiz horizonta. tu steidzies, skrien un dzenies, bet pasaule ir pagriezusies uz otriem sāniem un tu esi palicis apvāršņa pelēkajā pusē.