*

šodien nodarbībā bija uzdevums pabūt trijās āsanās, tā ļoti mediatīvi, iekšupvērsti un kontemplatīvi, un reģistrēt visas sajūtas - gan fiziskās, gan emocionālās, gan vēljebkādas. viena no tām bija ērgļa poza. pasniedzējs pirms tam nodemonstrēja un ieteica variāciju, kurā pēc roku savīšanas tās jāizpleš uz sāniem. tad nu es biju tai āsanā (kura vispār ir manā favorītāsanu sarakstā), kontemplēju un man rādījās asociācija ar ērgli, kurš sēž uz augstas klints malas un tā savītā pozīcija ir koncentrēts mirklis pirms pacelšanās spārnos. un es nekādi nespēju pāriet variācijā ar izplestajām rokām, jo man pilnīgi reāli bija bail, ka es nemācēšu lidot un iekritīšu aizā. un man nebija bail fiziski nokrist zālē, kurā vingrojam. es nodarbībā tā arī neizpletu tās rokas. visiem kopīgi izrunāt šo āsanu mums nepietika laika, bet pasniedzējs to pēc praktizēšanas īsi raksturoja tieši tā kā bija rādījies manā galvā, tikai protams, bez bailēm pacelties spārnos un lidot. es dienas gaitā pārreiz pamēģināju bez liekas iedziļināšanās - nu fiziski man nav nekādu problēmu izplest tās rokas un mierīgi stāvēt, nekrist un nežvārbāties. bet nu prāts ir viena ļoti interesanta padarīšana. jāpamēģina tā paķidāt un papētīt savas iemīļotākās āsanas.