*

vakar jājām uz Acones mežu. lai tur nokļūtu ir jāiet pa meža celiņu, tad jāšķērso asfalts (t.i. Augšrūķu iela), jāizbrien cauri pļavai un vēlreiz šķērsojot asfaltu jāieiet mežā. tad nu uz mazā meža celiņa, tieši pirms asfalta, iztraucējām grupņiku. sākumā pirmā jātniece ieraudzīja vnk auto, un pabļāva mums, pārējām, ka priekšā mašīna un jāpiebremzē. tad apkārt sāka skraidīt trīs pliki dibeni - 2 čaļi un meitene. 2 zirgi nebija apmierināti ar šādu skatu un mēģināja raut riņķī un diebt pretējā virzienā. manējais sākumā blenza ar lielām acīm, bet pēc tam izvēlējās pievienoties pārējiem zirgiem. mēs gan tālāku pašdarbību vairs nepieļāvām un pārsmējušās līkas, devāmies tālāk uz priekšu. dibeni bija salekuši mašīnā un aiznesušies ka divi deviņi, bet uz celiņa skumji un vientuļi gulēja divas melnas kurpītes, krūšturis un atplēsta prezervatīvu paciņa. kad pēc kādas stundiņas jājām atpakaļ, kurpītes un krūšturis bija pazudis. tā kā mums ir izveidojies ieradums savām jājamtaciņām dot vārdus, tad šī nu ir izpelnījusies nosaukumu - Auglības taka.

p.s. viena no izjādes dalībniecēm šodien viegli sarkdama atzinās, ka tie plikie dibeni viņai esot sapnī rādījušies.