*

ar manu jauno mājdzīvnieku šodien viss gāja kā smērēts. nebija nekur aizblandījies no staļļa, godīgi gulēja uz siena ķīpas tieši tādā augstumā, lai no gaiteņa viņu ērti aizsniegtu un paņemtu klēpī. būrītī iekāpa pavisam mierīgi, neprotestēja pret restīšu pielikšanu un ārā nerāvās. mašīnā, līdz vetārstei braucot, mazliet paņaudēja, bet mierīgi guļot. pie ārstes viņam sanāca diezgan pailgi būrī sēdēt un gaidīt rindā (gandrīz 2 h), bet viņš esot visu laiku bijis pilnīgi rāms, pat nemēģinājis lauzties ārā. kad apnicis skatīties, kas notiek, saritinājies un aizmidzis. nu ir mājās, bez oliņām un izguļ narkozi.

Radžai jau pirms pāris dienām sāku stāstīt, ka būs vēl viens zvēriņš mājās. viņa saprata uzreiz un palika tāda sērīga un žēlīga. šodien jau no rīta viņai bija skaidrs, ka tā diena ir klāt, staigāja kā uz adatām un skābu ģīmi. kad pārvedu Vilnīti, viņa viņu apošņāja gandrīz ar asarām acīm. tagad staigā pa māju, nevar nogulēt mierā, skatās ar izmisušu skatienu, pienāk, pieglaužas man un iet atkal prom. es viņai visu laiku saku, ka viņai ir sava vieta mūsu sirdīs, bet kaķītim sava un, ka Radžas vieta uz mūžīgiem laikiem pieder tikai viņai. tad viņa paskatās ar tādu "jā, jā, tu neko nesaproti" izteiksmi un aiziet.

rīt pārvedam zirgus,

bet Kārlim laikam gripa.