![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
5.06.
ielidojam Minhenē. viesnīcas istabiņa maza, gultiņa īsa, vaifajs negrib sadarboties un ik pēc 5min prasa pārlogoties. izejam apgaitā pa pilsētu. favorīti - trakā upe (kurā pat sērfo), jaunais rātsnams (uzbraucām tornī) un akmens sejas. stārbaks. Spezi.
6.06.
foršas brokastis viesnīcā - var dabūt gabaliņos sagrieztus augļus. un nenormāli garšīgus kruasānus (kas varbūt nemaz tik labi ar nebija, jo es viņus ēdu krietni par daudz). vaifajs nedarbojas vispār. fūre ar dekorācijām nevar piebraukt pie teātra, jo kāds nolicis mašīnu neatļautā vietā. atbrauc evakuators. ap 12iem esmu pabeigusi darbu, kuram pēc plāna bija jāsākas 16os - uzkrāvusi izrādi. piedzīvoju piecas šausmu minūtes - brīdi izskatās, ka Rīgā neesmu iekrāvusi Žeņas bikses. atrodas zem Regīnas žaketes. skatuve/zāle šķiet kaukā līdzīga mūsējai un teātrim ir ļoti kruta kantīne ar lētu (valsts dotētu) silto ēdienu, tējām alus kausos, kūkām un aliņiem. nav smuku pastkaršu. paklīstam apkārt. preceļi un Spezi. Vecpilsēta maza, pa lielam viss jau apskriets. muzejus negribas - vasara taču, lai arī vēsāks nekā LV. atrodam vegānu paradīzi - ekošmeko veikals ar milzu vitrīnu pilnu ar dārzeņu burgerīšiem, dažādiem tofu izstrādājumiem, seitanu... vakarā ņemam un nelielā pulkā, uz viesnīcās terases, saļurbājamies vācu alus.
7.06.
kruasāni. Kārlis aiziet krāsot ceļā traumētās vietas dekorācijai. pohas un eksistenciālu skumju, vientulības sajūta. pieķeros Geimena "Amerikāņu dieviem". mēģinājums. nīkšana. preceļi un Spezi un gelatērija. Alvis rāda Hitlera iecienīto ložu un stāsta, ka taisot izrādes tajā teātrī allaž esot domājis, ko diez Ādolfs domātu par to. izrāde. pabeidzu lasīt "Amerikāņu dievus". pēc izrādes kantīnē festivāla atklāšanas baļļuks. mums uzlikts galds, kura galā dzied un spēlē basu kaukāda čiksa.
8.06.
kruasāni. Kārlis aiznes nodot aizvakardien izdzertās pudeles. ilgi spriežam par braukšanu uz BMW muzeju (vai iešanu uz Deučesmuzeum), līdz ieritinamies parka zālājā. preceļi un Spezi. atņemu Kārlim un izlasu Joņeva "Jelgava '94". aizņemos no kolēģes "Garšas fizioloģiju". izrāde numur divi. Elita aizmirst uzvilkt vienu apakšveļas detaļu, Keišs baltās, garās un ļoti svarīgās zeķes (viss beidzas laimīgi). nobūve. Kārlis krauj fūri, es sēžu kantīnē, sūcu aliņu, klausos kā džezīgu klavieru pavadījumā dzied kaukāda tipa slavena argentīniešu režisore. Elita ar nelabu bļāvienu atceras ka pirms vairāk nekā stundas pasūtījusi ēdienu. ēdiens skumjš un vēss stāv viņai aiz muguras, uz letes, pūļa vidū un gaida. dekorāciju fūre netiek prom, jo kāds nolicis mašīnu neatļautā vietā. palīdzam šoferim gaidīt evakuatoru. nesagaidam. ceram, ka viņš sagaidīja.
9.06.
kruasāni (skaidrības labad piebildīšu, ka katru rītu pirms ķēros pie kruasāniem, apzinīgi ēdu augļus). Alvis paziņo, ka Depam paliekot 50 gadi un, ka viņam viņš allaž besījis. iekāpjam tranvajā, aizbraucam līdz Nimfemburgas pilij. tur ir forši ūdensputni (ar visām ligzdām), vardes, ainavu parks, botāniskais dārzs un vāvere. atgriežamies viesnīcas rajonā. apēdam falafelu (maize un mērce burvīga, pats falafels varēja būt labāks un sīpolu mazāk). pošamies uz lidostu. ar pirmo mašīnu aizbrauc aktieri un daļa tehnisko. viņu šoferis pa ceļam dzied Vāgneru. mēs izbraucam mazliet vēlāk, ar čali, kurš kā izskatās nezina kur jābrauc. šķērsojam upi šurpu turpu vairākas reizes un beigās pa bāni patešamies garām pagriezienam uz lidostu. šķiet to pamana visi, izņemot busa vadītāju. rezultātā ceļā uz lidostu pavadam 2x ilgāku laiku un arī pati lidosta mani izbesī. izkratamies cauri negaisa mākonim. mājās uz galda gaida pirmās zemenes no dārza.
ielidojam Minhenē. viesnīcas istabiņa maza, gultiņa īsa, vaifajs negrib sadarboties un ik pēc 5min prasa pārlogoties. izejam apgaitā pa pilsētu. favorīti - trakā upe (kurā pat sērfo), jaunais rātsnams (uzbraucām tornī) un akmens sejas. stārbaks. Spezi.
6.06.
foršas brokastis viesnīcā - var dabūt gabaliņos sagrieztus augļus. un nenormāli garšīgus kruasānus (kas varbūt nemaz tik labi ar nebija, jo es viņus ēdu krietni par daudz). vaifajs nedarbojas vispār. fūre ar dekorācijām nevar piebraukt pie teātra, jo kāds nolicis mašīnu neatļautā vietā. atbrauc evakuators. ap 12iem esmu pabeigusi darbu, kuram pēc plāna bija jāsākas 16os - uzkrāvusi izrādi. piedzīvoju piecas šausmu minūtes - brīdi izskatās, ka Rīgā neesmu iekrāvusi Žeņas bikses. atrodas zem Regīnas žaketes. skatuve/zāle šķiet kaukā līdzīga mūsējai un teātrim ir ļoti kruta kantīne ar lētu (valsts dotētu) silto ēdienu, tējām alus kausos, kūkām un aliņiem. nav smuku pastkaršu. paklīstam apkārt. preceļi un Spezi. Vecpilsēta maza, pa lielam viss jau apskriets. muzejus negribas - vasara taču, lai arī vēsāks nekā LV. atrodam vegānu paradīzi - ekošmeko veikals ar milzu vitrīnu pilnu ar dārzeņu burgerīšiem, dažādiem tofu izstrādājumiem, seitanu... vakarā ņemam un nelielā pulkā, uz viesnīcās terases, saļurbājamies vācu alus.
7.06.
kruasāni. Kārlis aiziet krāsot ceļā traumētās vietas dekorācijai. pohas un eksistenciālu skumju, vientulības sajūta. pieķeros Geimena "Amerikāņu dieviem". mēģinājums. nīkšana. preceļi un Spezi un gelatērija. Alvis rāda Hitlera iecienīto ložu un stāsta, ka taisot izrādes tajā teātrī allaž esot domājis, ko diez Ādolfs domātu par to. izrāde. pabeidzu lasīt "Amerikāņu dievus". pēc izrādes kantīnē festivāla atklāšanas baļļuks. mums uzlikts galds, kura galā dzied un spēlē basu kaukāda čiksa.
8.06.
kruasāni. Kārlis aiznes nodot aizvakardien izdzertās pudeles. ilgi spriežam par braukšanu uz BMW muzeju (vai iešanu uz Deučesmuzeum), līdz ieritinamies parka zālājā. preceļi un Spezi. atņemu Kārlim un izlasu Joņeva "Jelgava '94". aizņemos no kolēģes "Garšas fizioloģiju". izrāde numur divi. Elita aizmirst uzvilkt vienu apakšveļas detaļu, Keišs baltās, garās un ļoti svarīgās zeķes (viss beidzas laimīgi). nobūve. Kārlis krauj fūri, es sēžu kantīnē, sūcu aliņu, klausos kā džezīgu klavieru pavadījumā dzied kaukāda tipa slavena argentīniešu režisore. Elita ar nelabu bļāvienu atceras ka pirms vairāk nekā stundas pasūtījusi ēdienu. ēdiens skumjš un vēss stāv viņai aiz muguras, uz letes, pūļa vidū un gaida. dekorāciju fūre netiek prom, jo kāds nolicis mašīnu neatļautā vietā. palīdzam šoferim gaidīt evakuatoru. nesagaidam. ceram, ka viņš sagaidīja.
9.06.
kruasāni (skaidrības labad piebildīšu, ka katru rītu pirms ķēros pie kruasāniem, apzinīgi ēdu augļus). Alvis paziņo, ka Depam paliekot 50 gadi un, ka viņam viņš allaž besījis. iekāpjam tranvajā, aizbraucam līdz Nimfemburgas pilij. tur ir forši ūdensputni (ar visām ligzdām), vardes, ainavu parks, botāniskais dārzs un vāvere. atgriežamies viesnīcas rajonā. apēdam falafelu (maize un mērce burvīga, pats falafels varēja būt labāks un sīpolu mazāk). pošamies uz lidostu. ar pirmo mašīnu aizbrauc aktieri un daļa tehnisko. viņu šoferis pa ceļam dzied Vāgneru. mēs izbraucam mazliet vēlāk, ar čali, kurš kā izskatās nezina kur jābrauc. šķērsojam upi šurpu turpu vairākas reizes un beigās pa bāni patešamies garām pagriezienam uz lidostu. šķiet to pamana visi, izņemot busa vadītāju. rezultātā ceļā uz lidostu pavadam 2x ilgāku laiku un arī pati lidosta mani izbesī. izkratamies cauri negaisa mākonim. mājās uz galda gaida pirmās zemenes no dārza.