*

13) piektdienā, trīspadsmitajā, noskatījos Ķimja Noziegums/sods. jemot vērā, ka man pēdējo gadu Ķimja izrādes vispār nepatīk, biju patīkami pārsteigta, jo šī laikam vairāk patika, nekā nepatika. protams, bija šādas tādas ķimīgas lietas, kas mani vienmēr kaitina, bet kopumā labi. noskaņa man ļoti asociējās ar drūmo datorspēli Alise. Keišs nenormālforšs, Samītis arī labs. no Gunas gaidīju vairāk, bet cik sapratu, tad viņa nemaz neesot gribējusi spēlēt to lomu.
Dombrovskis ar skatījās un Demakova. Dombrovskis vispār šausmīgi bieži nāk uz teātri. uz Oņeginu arī jau bija atnācis.
un piektdiena, trīspadsmitais turpinājās pavisam negaidīti - pēc izrādes bija gandrīz stundu jāgaida mājuptransports, tāpēc pārgāju pāri ielai paņemt 50g upeņu balzāma. kā paņēmu, tā paliku. izsaucu vīru ar auto no Salaspils un, laikam paskrienot pilnīgi nemanot, nosēdējām līdz kādiem četriem rītā. ļoti dzīvespriecīgi;

14) sestdienā, četrpadsmitajā, pamodos krietni par agru un visu dienu mocījos ar miegu. vakarā beidzot bija jāiet klausīties Soundarcade jaunais albūms dzīvajā. līdz šim nebiju tikusi un briesmīgi gaidīju to brīdi. patika ļoti, lai arī vietām lažaini un krietni par maz. Wolves like us patika pieaugošā progresijā - t.i. kad iegāju zālē pirmoreiz, tad ļoti nepatika, bet, kad pēc brīža iegāju vēlreiz tad jau patika un noklausījos līdz galam.
Junius gan briesmīgs sūds. bet vispār bija grūti, jo nāca virsū tādi ritmiski miega viļņi, kas brīžam pavisam nopietni draudēja aizskalot mani pavisam.