*

es pēc dabas esmu baigi gruzīga būtne. es gruzos un gruzos un tad gruzos par to, ka gruzos. jūtos vainīga, ka gruzos, jo it kā taču nav par ko un gruzīties nav labi. bet pāris dienas atpakaļ sapratu, ka man nav jājūtas par to vainīgai un, ka es drīkstu gruzīties cik tik man patīk. kamēr vien tas notiek tādas pamatīgas, bet trauslas esmu-laimīga čaulas ietvaros un kamēr vien tā gruzīšanās ar šo čaulu nesāk konfliktēt un to bojāt.
galu galā gruzīšanās mani izklaidē, iepriecina un mēdz būt visnotaļ produktīva. kur gan citur ta man lai rastos visas lielās atklāsmes par dzīvi, lietu dabu un pasaules kārtību - pa lielam tikai gruzonā.