*

vakar sešos no rīta pārbraucām no Viļņas, nogulējām visu dienu, gājām uz Kara dabu operā un pēc tam izturējām vēl vienu Tesas konci Nabaklabā.
par Viļņu vēlāk, bet Kara daba man totāli norāva jumtu. pilnīgi un galīgi. sākumā tā maigi pavēra vaļā, ielīda iekšā un sāka šrubēt no iekšpuses. šrubēja, šrubēja, šrubēja, līdz brīdī, kad beidzās un cilvēki sāka aplaudēt, bij sajūta, ka tas šrubis ir ar lielu vēzienu pēkšņi izrauts ārā, atstājot vien lielu, skaistu, bet mazliet sāpīgu tukšumu. pāris stundas pēc tam vēl nelaida vaļā.

*) vizuāli un muzikāli neeeeenormāli skaisti;
*) teksts, ko rādīja subtitros, arī ļoti skaists. tik latviskais tulkojums nebija diezko labs - pārāk nedzejisks un brīžam ļoti neprecīzs. labi, ka varēja angliski lasīt;
*) vienīgais mīnuss - mūzika skanēja ierakstā. manliekas operā jau gan varēja vismaz daļu uzorganizēt dzīvo;
*) nesapratu kāpēc Sieviete Dzeltenā tos krēslus uz skatuves pārkrāmēja;
*) gribu redzēt vēl un vēlreiz!