*

runājām vakar par to, vai mums (katram atsevišķi) ir kaukas, ko savā dzīvē nožēlot -
laikam vienīgais, ko es varētu nožēlot ir reizes, kad neesmu pietiekami ticējusi/uzticējusies sev. un man joprojām mēdz būt ar to problēmas. lai arī uzlabojumi šai ziņā ir noteikti un ir jūtami.
bet šķiet tik jocīgi - kā var reizēm būt tik šausmīgi grūti ticēt sev, ja pats taču esi sev vistuvākais cilvēks, kurš vienīgais vienmēr, vienmēr ir blakus.