![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Bija brīnišķīgi atkal tīrīt. Viņa zināja, kur bija paslēpušies putekļi, - mīksti, pelēki un pašapmierināti tie bija iekārtojušies kaktos. Viņa izdzenāja ikvienu putekļu kumšķi, kas bija savēlies liels, trekns un matu pilns un domāja, ka atrodas drošībā, ha ha! Svilpastes lielā slota uzgāja kožu kāpurus, zirnekļus un simtkājus, visvisādus rāpojošos un ložņājošos; un tur nāca burvīgas silta ūdens un ziepju putu upes, aizskalodamas visu prom, - tas, nudien, nebija maz, kas pilnajos spaiņos - citā pēc cita - izlīgoja ārā pa durvīm; dzīvot patiešām bija jautri.
/T. J./
/T. J./