*

biju šodien Dabaszirgos pie Radika. sākām jau kaukādu darbošanos pa natural horsemanship vīzei. sākumā mēģinājām kaut ko no Parelli spēlēm - draudzīgo, dzeloņcūkas un vadības. Radikam tā bija pirmā spēļu nodarbība mūžā, man kaukāda pavisam nedaudzā un tas likās tā baigi kruti. nu, ka abi kopā varam mācīties. reaģēja viņš ļoti adekvāti, draudzīgi un atsaucīgi. konstatēju, ka viņš ir vienlaikus gan ļoti jūtīgs, gan pietiekami mierīgs, tāpēc visu ļoti, ļoti ātri saprot. pēc tam atļāvos viņam tādam pašam neapseglotam un tikai striķapaušos uzkāpt mugurā un biju pavisam patīkami pārsteigta. zirgs, kurš vienmēr jāts iemauktos un zem segliem, gāja perfekti arī šādā veidā (labs apliecinājums tam, ka arī ar tradicionālo metodi var lieliski un netraumējoši iestrādāt zirgu). neko daudz jau tai sniegaini slapjajā laukumā nevarējām iesākt - pasoļojām, pastaipījāmies, patrenējām pārejas: apstāšanās - stāvēšana - soļi. un bišķi rikšus arī. biju gaidījusi, ka rikšus būs krietni grūtāk izsēdēt, jo viņam tomēr krietni izteikts skausts un mugurkaula līnija + ļoti aktīva gaita, bet beigās izrādījās, ka ir vieglāk nekā uz Upenes, jo lai arī Upene ir resna kā dīvāns, viņai tomēr ir īsas kājas, kuras viņa rikšos liek kā šujmašīnīte un līdz ar to krata krietni vairāk. karoč, Radiks ir ļoti jūtīgs, reaģē uz mazāko kājas pieskārienu/roku darbību - likās pat labāk nekā divās iepriekšējās tikšanās reizēs, kad pilnā ekipējumā gājām staigāt pa mežu.
un tik laba sajūta, ka vispār nav jādomā par laiku - ka varu darboties ar zirgu cik ilgi gribu un kā gribu. nu pats galvenais, ka nav jāsteidzas un jāuztraucas, ka kauko nepaspēšu vai, ka kaukas paliks procesa vidū.

pēc tam tējojot apstījos arī Radika (īstajā vārdā Raritet) pasi. biju jau dzirdējusi, ka viņš esot uzrunājums uz Jūs, bet nu ciltsraksti viņam točna baigie. pa tēva līniju senčos ir pasaulē leģendārs konkūra ērzelis Voltaire, bet tēva tēvs ir Jumbo-jet no Concorde. it kā jau kruti, tik diezcik par viņu prasīs, ja parādīsies iespēja viņu atpirkt pavisam, pavisam sev (un, ja mums turpinās iet tikpat labi kā šodien, tad šāda iespēja noteikti parādīsies).

vakarvakars gan tāds paskumjš. biju ciemos pie Upenītes, izjāju pēdējo treniņu, kas bija apmaksāts uz priekšu un savācu no tā staļļa visas savas pekeles. bet vēl es iešu uz turieni. martā un varbūt arī aprīlī, noteikti paņemšu kādu nodarbību ar Upenīti.