*

grandiozais atkusnis šovakar iesita nāsī tāltāla pavasara smaržu. un nu vsjo - esmu pagalam - gribas, lai tad viss ar jem un nekavējoties nokūst pavisam un koki plaukst un zāle dīgst un stārķi nāk mājās. un gribas braukt ar riteni pa sausu asfaltu un gribas ēst salātus no lapu salātiem, dillēm, lokiem (ne jau tiem ķīmiskajiem lielveikala) un kefīra. bet iedomājoties, ka vēl ir vesela nedēļa līdz tikai ziemas vidum (jeb Teņa dienai), ka gan jau būs vēl šausmīgs aukstums un sniegs, ka būs vēl jāpārcieš citi tikpat grandiozi atkušņi (un līdz ar tiem kārtējie vannas istabas griestu plūdi, ledus blāķi no jumtiem, pārplūdušas ielas un slidotavās pārvērtušies trotuāri) ta viss nākotnes apvārsnis iekrāsojas pavisam, pavisam melns un drūms un bezcerīgs.