*

šodien kaukāda lapsu diena. pirmo satiku pa ceļam uz stalli. otrā bizenēja gar pašu stalli un pat ielīda aploka vienā stūrī, kad tikko biju sākusi jāt. trešā skrēja pāri lielajai pļavai, ceturtā rikšoja caur krūmiem, kad braucām kamanās, piektā ar kaukādu medījumu zobos kādu laiku skrēja kamanām pa priekšu, sestā vēl pašās beigās izraka kauko aizdomīgu no sniega, aploka tālākajā galā. es, protams, nedomāju, ka redzēju sešas dažādas lapsas, bet ņemot vērā Botāniskā dārza plašumus un nelielās laika starpības arī tikai viens eksemplars tas nevarēja būt.



diena ļoti forša, klimats arī patīkams. labs treniņš sanāca - lai saudzētu muguru ņēmu Upeni ar segliem un jāju tikai atvieglotajos rikšos un puspiesēdē. likās, arī ka vakardienas jōga ir tiešām labas lietas ar muguru izdarījusi. varēja gan just pēdējā laika slinkošanu, jo puspiesēdē kājas ātri nogura. toties pamats briesmīgs - zirgi kategoriski atsakās kāpt sērsnā, tāpēc 7dien meitenes pirms treniņa bija speciāli izbridušas vienu lielāku un vienu mazāku aplīti, pa kuru pārvietoties rūpīgi saskaņojot kustības virzienu. pēc treniņa izvizināju kamanās Salaspils biedrenes un pēc tam gājām pie manis pasēdēt lejā pie kamīna un patērzēt.

jaunie termozābīši ir ritīgi kruti - silti un ērti. vispār es apbrīnoju dzīvesbiedra spēju vienmēr izdomāt un uzdāvināt man visādas tiešām vajadzīgas, praktiskas un foršas lietas. es tā nemāku.












































un te Nikolajs šorīt no rīta uz manas palodzes - savā kārtējajā unikālājā pozicijā