*

it kā nebija nekāds trieciens pa galvu. galvenais piezemējiens uz pakaļas un inercspēc vnk atkritu uz muguras atpakaļ. nu ķiveres aizmugure bišķi bija ar sniegu. un šī laikam ir pirmā reize, kad pēc kritiena no zirga kakls/spranda nesāp. vienmēr bijis tā, ka krītot kkā sasprindzinās musīši un ta pietiek bišķi ne tā sagriezties, kas kritienā ir diezgan neizbēgami un pēc tam nevar nedēļu galvu pagrozīt. bet, nē, šoreiz nekas tāds nau.
smadzeņu satricinājums diezgan normāls man bi pirms trim gadiem. to it kā kārtīgi izgulēju un šobrīdējās sajūtas liekas pavisam savādākas nekā toreiz.
nez, nez, kas tas par vellu man galvā ieperinājies.