*

kādu pusotru nedēļu viss liekas tāds skābs un diezgan nelabvēlīgs. nu tā, ka gaisā kaukas ne-labs virmo. brīžam ta ka pieklust, bet brīžam kļūst grandiozi izteikts.
un apmēram divas nedēļas vislaik redzu sliktus sapņus. tādus sīkumaini riebīgi sliktus, ar kaukādu bezspēcīgu izmisīgumu un trulu monotonu atkārtošanos. kad par to šodien apspriedos ar kolēģi, šī tik atmeta ar roku un nosmēja, ka veļu laikā nemaz neko citu negaidot un uzskatot to par normālu parādību. nezinu, bet veļu laiks ir kautkāds. nu tāds, kurā pagātne lien no stūriem ārā un liek sevi pārdomāt.
nu, piemēram, mans ex-dzīvesbiedrs apmēram nedēļu skumīgs nodzīvoja pie mums, jo citur viņam nebija kur. un tad vēl vakardien, starp aizejošo un ienākošo īrnieci, bijām nogājuši panostaļģēt Kārļa Kuģielas dzīvoklī. un beigās tas izvērtās bišķi savādāk nekā domāts. nu kaukā tā vairāk bēdīgi nekā nebēdnīgi.

toties Tesa vakar Aptiekā bija ritīgi kruta. dažs labs pat no konča tā jumtu bija norāvis, ka mums likās, ka šis ritīgi pārkurījies vai sadzēries, a šodien izrādījās, ka tas viss tik no mūzikas. tik no tās vien, jā.