![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
šodien pirmo reizi praksē pārbaudīju ķiveres lietderīgumu - piektais kritiens no zirga manā jāšanas pieredzē. tai skaitā trešais no Lēdijas.
viss treniņš bija tāds jocīgs. zirgs gulēja un vispār necik negribēja pievērst man uzmanību. es mēģināju tā, mēģināju šitā, devu visādus uzdevumus, lai beidzot pamostas, koncentrējas un pievēršas man. bet izņemot pāris atsevišķus, īsus brītiņus nekā. zirgs klidzina lēnā bēru gaitā un guļ tik ļoti, ka pat soļos kāpj virsū kārtiņām. pašai likās, ka man iekšā kaukāds enerģijas sablīvējums, kas traucē kontaktēties ar zirgu. uz lēkšiem gan ķēve bišķi pamodās. un pēc tam sākās lekšana. viss gāja ļoti lieliski līdz brīdim, kad tikām līdz baltajam šķērslim. ar Lēdiju vispār foršāk lekt nekā ar Upeni, jo viņa ir jaunāka, asinīgāka (tēvs vācu siltasinis), ātrāk reaģē uz komandām un uz šķērsli parasti iet godprātīgi, bez atteikšanās. nujā, tātad tikām līdz baltajam, bet izrādījās, ka baltajai ķēvei balti šķēršļi nevisai. divas reizes vienkārši atteicās, strauji nobremzējot pirms paša šķēršļa, trešajā izleca negaidīti ātri (viņa vispār uz to konkrēto šķērsli gāja ļoti strauji un agresīvi). es gaidīju vēl vienu lēkšu tempu pirms atspēriena un protams leciena brīdī nebiju gatava. vēl viņa paņēma krietnu rezervīti (manliekas, būtu divreiz augstākam tikusi pāri), kā rezultātā vienu brīdi es pēkšņi redzu zirga kaklu ļoti augstu sev acu priekšā, nākamajā brīdī saņemu sitienu ar segliem pa dibenu un tad jau precīzi ar pakausi pret zemi. paldies, Tev, mana mīļā ķivere, viss kārtībā. neko, kāpu atpakaļ, saņēmos, izlecām šito balto briesmoni normāli un tad vēl pāris raibos krustiņus un arī vienu 50 cm paralēlo okserīti. nu jā un pēc kritiena likās, ka tas enerģijas sabiezējums ir izkritis no manis arā un palicis daudz vieglāk. vispār lekšanas ziņā šis bija ļoti labs treniņš, jo beidzot es sāku ritīgi saprast, kas tai leciena brīdī notiek un, kas ir jādara, lai izlektu pareizi. ar Upeni šitas daudz grūtāk, jo lielākā daļa uzmanības jākoncentrē uz to, lai viņu vispār dabūtu pāri šķērslim un lec viņa arī krietni smagnējāk.
jocīgi, ka tāda tīri laba iekšējā sajūta pēc krišanas. pagājšreiz gan vairāk patika.
viss treniņš bija tāds jocīgs. zirgs gulēja un vispār necik negribēja pievērst man uzmanību. es mēģināju tā, mēģināju šitā, devu visādus uzdevumus, lai beidzot pamostas, koncentrējas un pievēršas man. bet izņemot pāris atsevišķus, īsus brītiņus nekā. zirgs klidzina lēnā bēru gaitā un guļ tik ļoti, ka pat soļos kāpj virsū kārtiņām. pašai likās, ka man iekšā kaukāds enerģijas sablīvējums, kas traucē kontaktēties ar zirgu. uz lēkšiem gan ķēve bišķi pamodās. un pēc tam sākās lekšana. viss gāja ļoti lieliski līdz brīdim, kad tikām līdz baltajam šķērslim. ar Lēdiju vispār foršāk lekt nekā ar Upeni, jo viņa ir jaunāka, asinīgāka (tēvs vācu siltasinis), ātrāk reaģē uz komandām un uz šķērsli parasti iet godprātīgi, bez atteikšanās. nujā, tātad tikām līdz baltajam, bet izrādījās, ka baltajai ķēvei balti šķēršļi nevisai. divas reizes vienkārši atteicās, strauji nobremzējot pirms paša šķēršļa, trešajā izleca negaidīti ātri (viņa vispār uz to konkrēto šķērsli gāja ļoti strauji un agresīvi). es gaidīju vēl vienu lēkšu tempu pirms atspēriena un protams leciena brīdī nebiju gatava. vēl viņa paņēma krietnu rezervīti (manliekas, būtu divreiz augstākam tikusi pāri), kā rezultātā vienu brīdi es pēkšņi redzu zirga kaklu ļoti augstu sev acu priekšā, nākamajā brīdī saņemu sitienu ar segliem pa dibenu un tad jau precīzi ar pakausi pret zemi. paldies, Tev, mana mīļā ķivere, viss kārtībā. neko, kāpu atpakaļ, saņēmos, izlecām šito balto briesmoni normāli un tad vēl pāris raibos krustiņus un arī vienu 50 cm paralēlo okserīti. nu jā un pēc kritiena likās, ka tas enerģijas sabiezējums ir izkritis no manis arā un palicis daudz vieglāk. vispār lekšanas ziņā šis bija ļoti labs treniņš, jo beidzot es sāku ritīgi saprast, kas tai leciena brīdī notiek un, kas ir jādara, lai izlektu pareizi. ar Upeni šitas daudz grūtāk, jo lielākā daļa uzmanības jākoncentrē uz to, lai viņu vispār dabūtu pāri šķērslim un lec viņa arī krietni smagnējāk.
jocīgi, ka tāda tīri laba iekšējā sajūta pēc krišanas. pagājšreiz gan vairāk patika.