*

gribēju rakstīt vienu postu par Erevānu, bet izrādījās, ka tik daudz bildes no viņas, ka rakstīšu divus - par katru dienu pa vienam.
tātad tā. 21. jūlijā, 20:30, izbraucam no Tbilisi. pirmo reizi braucu plackartes vagonā, tāpēc jūtos diezgan samulsusi un nedroša. mūsējais plackarts jādala ar armēņu sievieti kas kopā ar meitu brauc mājās no Batumi pavadīta atvaļinājuma (meita mazliet jaunāka par mani, cik sapratām). no sākuma viņas liekas ļoti jaukas un draudzīgas, sauc mūs pie sava vakariņu galda un tērzē. taču drīz vien tajā visā sāk jausties kautkāds skābums, jo viņas, lai arī nevainojami pieklājīgas, sāk izrādīt netveramu un faktos nepierādāmu uzbāzību un rakņāšanos, kur nevajag. viņas izjautā mūs par mūsu finansiālo stāvokli, nekautrīgi pēta bildes fotoaparātā, katru reizi uzrunājot sauc mūs vārdos utt. pamazām arī sāka atklāties viņu nodoms - sieviete uzsāka runas par to, ka viņai esot dēls ar automašīnu un šobrīd pavisam brīvs un, ka viņš varēšot mūs visur izvadāt kur tik mēs gribēšot. tam sekoja piebilde par to, cik dārgi esot takši un, ka viņš mūs redz vedīšot par normālu cenu. taujāja arī viņa mums par naktsmājām, mums nekā konkrēta nebija, bija tik kautkādos travelblogos sakasītas pāris homestayu adreses ar aptuveno cenu 10-20 dolāri no cilvēka par nakti. sieviete uzreiz sāka vaimanāt un teica, ka tās esot vecas cenas, ka mēs Erevānā neko tik lētu nedabūsim, bet vispār viņas meitas draugi esot nesen jaunu hosteli uztaisījuši un tā.
vispār tas nebija no jaukājiem vilcienbraucieniem - drausmīgi karsts, drausmīgi lēns, tualetē nestrādāja ūdens krāns + vēl tās ceļabiedres un citi plackartes biedri, kas skaļi uzvedās. labāk iesaku braukt ar maršrutku.
kas attiecas uz vīzām, kaukad nakts tumsā nonācām pie robežas, iepriekš bijām jau aizpildījuši kautkādas veidlapas un atlika aiziet uz muitas iecirkni pakaļ vīzai. tas gan ar izvērtās par nedaudz nervus kutinošu piedzīvojumu, jo atradāmies no muitas vistālākesošajā vagonā (a vagoni gari un kādi padsmit). kad robežsargs mūs atrada, tad bezmaz galvu saķēris lika mums skriet visu to gabalu, lai mēs paspētu atpakaļ uz vilcienu. tūristu vīza, kas derīga 21 dienu mums katram maksāja 10 dolārus (jocīgi, jo visur bijām lasījuši, ka viņa maksā 30 dolārus, bet pa 10 dolāri ir tranzītvīza 3 dienām). problēma tāda, ka mums nebija mazas naudas, bet viņiem nebija ko izdot. Kārlim bi tik 100 dolāru banknotes un vispār necik armēņu dramu. vienu mirkli mūs pārņēma panika, bet es atrisināju situāciju aizņemoties 20 dolārus no kāda ārzemnieka, kas turpat gaidīja rindā. vispār robeža tika šķērsota ļoti raiti, pasu pārbaude notika vilcienam jau braucot tālāk un mantas nepārbaudīja vispār (tā kā Armēnijai ir drausmīgas attiecības ar Turciju un Azerbaidžānu mūs iepriekš brīdināja, lai nevedam līdzi nekādas tur ražotas preces, ja ko tādu atradīšot varot iekulties liekās nepatikšanās).
pēc visas šīs ņemšanās, noguruši līdām augšā savās lāvās un gulējām nost līdz pēc pāris stundām mūs pamodināja vilciena pavadoņa bļāvieni, lai visi ceļas un nodod gultasveļu. par gultasveļu ar sanāca škandāls, jo kautkā nodevām viņu kopā un pavadonis nepieskaitīja vienu dvielīti, bet beigās viss atrisinājās vairākas reizes pārskaitot un salīdzinot skaitu dvielīšu un spilvendrānu maisos.
Armēnija mūs sagaidīja ar ļoti skaistu saullēktu un daudz stārķiem (Gruzijā nemanījām nevienu).
mūsu ceļabiedres bija cieti nolēmušas turēt mūs savos nagos. mums bija sarunāts izkāpjot no vilciena satikt cilvēku, kurš aizdeva mums vīzai, sameklēt kādu naudas maiņas punktu un atdod viņam parādu. tad nu viņas veikli sagūstīja mani un pacietīgi gaidīja kamēr Kārlis iet viņu meklēt. ar to visu gan tik ātri negāja, jo izrādījās, ka šim cilvēkam tik tikko nozagta soma un viņš panikā skraidīja apkārt, savukārt apmēram 7os no rīta, kad iebraucām Erevānā, stacijā vispār nekas vēl nestrādāja. dabūjuši no aizdevēja viņa viesnīcas adresi (uz kuru vēlāk godīgi aiznesām 20 dolārus), tikām iestūķēti ceļabiedres dēla mašīnā un vesti nezināmā virzienā. beigās palikām pavisam nikni un pieprasījām, lai centrā laiž ārā. izlaida ar, bet ļoti īgni un gariem zobiem.
kādu laiku nosēdējām galīgi saburzījušies Republikas laukumā un vērojām kā lēnām mostas pilsēta. notiek tas viņiem ļoti vēlu, vēl ap 9iem no rīta ielas diezgan patukšas. pēc tam gājām meklēt vienu no mums zināmajiem homstayiem. tas izrādījās gandrīz pavisam centrā, apmēram 7 min gājumā no Republikas laukuma un biškus vairāk līdz Operai. atradām māju, atradām kāpņutelpu, uzkāpām augšā, piezvanījām pie durvīm. attaisīja vecs onkulītis Raffiks un bez mazākā izbrīna ievilka mūs iekšā, parādīja istabiņu un tur mēs arī palikām. 15 dolāri no cilvēka, par nakti. cenā iekļautas arī brokastis. atrodas Erevānā, Puškina ielā 40, dzīvoklis 66.
tā kā bijām diezgan saguruši nolikāmies pāris stundiņas pagulēt (gultas gan šausmīgi izgulētas, es otrā naktī vispār pārvācos gulēt uz grīdas) un tad gājām skatīt Erevānu.

vilciens



Kārlis aizpilda vīzai nepieciešamo veidlapu



kaukāda meitene tālāk danco. puiši skatās un priecājas



apmēram 8:00 no rīta Erevānā. Republikas laukums



vispār jāsaka, ka iebraucot Erevānā no Tbilisi bija lielāks kultūršoks nekā iebraucot no Rīgas Tbilisi. droši vien daļēji tamdēļ, ka bijām gaidījuši ko līdzīgāku Gruzijai. Erevāna ir krietni rietumnieciskāka no skata. plašas ielas, lielas mājas, daudz šiko veikalu (Tbilisi bez maz tik uz vienas ielas tādi ir - Rustaveli), tai pašā laikā viss diezgan slāvisks. kā mums paskaidroja mūsu vilcienbiedres, ja Gruzija orientējoties uz Rietumiem, tad Armēnija esot ļoti prokrieviska. to var just un redzēt visu laiku. arī dzirdēt no cilvēkiem. vēl, vismaz Erevānas centrs likās ļoti apsēsts ar naudu.
Erevānas (centra) galvenie raksturlielumi ir:
a) āra kafejnīcas. viss centrs ir viena liela milzīga kafejnīca. it kā jau nav slikti, bet viņas ir visnotaļ slāviski bezgaumīgas. nu piemēram, to nosaukumi - Malibu, Atlantis, Grammy, Rich utt. utjpr. apkalpošana arī šausmīgi šausmīgi nelaipna. Kārlis vienreiz gāja prasīt cukuru, ko piebērt pie kafijas un viņam ritīgi uzbrēca;
b) strūklakas. katrai sevi cienošai kafē ir savs bezgaumīgais čur čur strūķītis. ir daudz pilsētas lielo strūklaku un daudzas ir arī tādas, kas jau sen vairs nedarbojas;
c) ļoti daudz visādu skulptūru visur. smukas ļoti. būs daudz bilžu ar viņām















opera



netālu no operas ir tāda milzu kaskāde, kurā var uzkāpt pa 500 pakāpieniem (vai uzbraukt pa iekšpusē ieslēptiem eskalatoriem). tur ir izstāžu zāles iekšā un viss tāds. augša nav līdz galam pabeigta, viens posms nav izbūvēts. no pašas augšas, kur ir kaukāds monuments, varot redzēt svēto kalnu Araratu. mēs līdz tai augšai neuzkāpām, līdz tai eskalators neiet. Araratu arī neredzējām











kaukāds trubains iekšpagalms



vispār visu dienu jutāmies ļoti saburzījušies. tāpēc diezko nekur staigāt un skatīties negribējas. vienā tārpejā (tā mēs iesaucām pazemes gājēju tuneļus) nopirkām lietotas grāmatas - es eposu par Gilgamešu angļu valodā un Kārlis Velsa Pasauļu karu, arī angļu valodā. pēc tam sēdējām vienā no kafē, dzērām kofī un laiski lasījām



uz vakarpusi, kad palika mazāk karsts, atsākām klīšanu riņķī















šitas viņiem apmēram analogs Tbilisi Sameba katedrālei. arī nesen celta katedrāle. gruzīnu mums patika krietni labāk. šiten arī apkārtne pavisam nelabiekārtota. iekšā nebijām



te tāda jocīga statuja. tas, kas tur attēlots ir pretrunā ar visiem fizikas likumiem. nu viens cilvēks un divi zirgi un tas cilvēks kaukā neiespējami stāv kājās



turpat blakus tai statujai (un arī katedrālei)





ap 21iem gājām atpakaļ uz Rebublikas laukumu, jo mūsu izmitinātāji teica, ka mums noteikti patikšot dziedošā strūklaka, kas tur katru vakaru ap to laiku dziedot un mirgojot. bet izrādījās, ka tur notiek kaukāds pseidotautas festivāls. nu it kā uzstājās dažādu nacionalitāšu deju un dziedu kolektīvi, bet aranžējumi bija baismīgi. nu tāds ritīgi slāvisks bumsī, bumsī
jocīgi arī redzēt, ka Armēnijas galvaspilsētas centrā uzstājoties ukraiņu orķestrim publikā tiek aktīvi vicināts Kanādas karogs. Gruzijas gan arī vienu brīdi vicināja













šitādi viņiem populāri satiksmes autobusiņi



un šitāda tā mūsu naktsmītne



p.s.1 kauko meklējot uzdūros kaukādam šitādam blogam un tas kas tur rakstīts ir diezgan līdzīgs tam ko jutām arī mēs. nu par to naudu un visu tādu
http://blogi.espati.lv/index/view/id/1843/Kaukaza-gustekni-Otra-dala---Armenija/

p.s.2 ja nu kādam ir iekārojies kauko līdzīgu piedzīvot, Airbaltic kā reiz šobrīd ir kārtējā akcija un uz Gruziju un Armēniju var aizlaist sākot no 51 Lata
http://www.airbaltic.com/public/august_2010_sale_latvia_lv.html?nt_cmpg=204&nt_cid=204.458