*

1) negrib vēl kāds no manis to Indijas jūras rīsa sēni? viņai pie mums tik ļoti patīk, ka viņa nenormālā ātrumā vairojas. žēl mest lieko laukā, bet ja viņa netiks kaukur likta, tad drīz būs savairojusies tā, ka sagribēs uz vannu pārcelties dzīvot.
pagaidām konstatējamākais labums, ko esmu guvusi, viņu no aprīļa sākuma regulāri dzerot, ir tas, ka man vispār vairs negribas saldumus. agrāk ļoti rūpīgi pieskatīju, lai kārumu atvilktnē vienmēr, vienmēr kautkas būtu, ko uz kārā zoba uzlikt. tagad pilnīgi pofig. tiesa gan, ja blin_da nebūtu man šito pateikusi, es nebūtu pati ievērojusi.
bet te vispār rakstīts, ka viņa palīdz pret jebko sliktu, kas vien var piemesties cilvēciskai būtnei;

2) tagad man ir skaidrs, kāpēc es droši vien nekad nekļūšu par vegānu - es esmu, vārda tiešā nozīmē, atkarīga:

Is there such a thing as cheese addiction? Is it an overstatement that you could, in fact, be addicted to cheese?
In the 1980s, scientists already discovered a trace of morphine in milk and dairy products, in particular, cheese.
Morphine, which is an addictive opiate, was found to be present in cow. Specifically, casein, a milk protein, releases opiates upon digestion. Cheese contains more casein than is found in milk from either cows or humans, because cheese is concentrated protein with water and lactose sugar extracted. Accordingly, eating too much cheese may result in cheese addiction. avots
un vēl viens nopietnāks raksts par šo tēmu.