*

protams, ka eckursēšanai bija atlikusi tikai pati, laikapstākļu ziņā, sūdīgākā diena. sākotnējais plāns bija Tērvete - nu tur dabas parks, zaļumi, pastaigas, bet kad ap 9iem modinātājs lika pacelt galvu no spilvena un konstatēt, ka ārā patiešām ir solītais pelēkapmākums, nosutinājām tālāk līdz pusdivpadsmitiem un izdomājām, ka moš jāaizlaiž uz Rundāles pili - tāpēc, ka nav tālu; tāpēc, ka neesam tur bijuši kopš agras bērnības; tāpēc, ka pēdējā laikā uzvedamies buržujiski un, pats svarīgākais tāpēc, ka tur galvenā staigāšana pa iekštelpām. pierunājām manu mammu piebiedroties un devāmies ceļā. tā kā ar vienu pašu Rundāli kārtīgai eckursijai likās par maz, ieskrējām vēl šur tur, bet laiks bija patiešām auksts un vējains, tāpēc šoreiz tā eckursēšana tāda pabāla sanāca.
+ divi galvenie novērojumi/secinājumi:
1) es vairs nekad nemēģināšu doties uz Latvijas autoceļu atlantā (Jāņa Sēta, 2005) norādītajiem apskates objektiem, jo vai nu viņi neeksistē, vai viņiem nav iespējams piekļūt, vai arī tie ir pilnīgi bezjēdzīgi (kā, piemēram, kaukāda Boromindes(?) pils vai ūdensdzirnavas pie Iecavas), bet tā kā nebijām eckursijai īpaši gatavojušies, tas diemžēl bija vienīgais mums pieejamais uzziņu avots;
2) Zemgale vispār liekas diezgan trūcīga ar skaistām ainavām un apskates objektiem. ir tikai bezgalīgi plaši un plakani, lekni tīrumi. man, Vidzemes augstienē dzimušajai, īsti nebija kur aci un sirdi piesiet. Vidzeme un Kurzeme liekas nesalīdzināmi krāšņākas un interesantākas (Latgale man vēl joprojām ir īsti neapgūtā zeme).


BAUSKA

swarm of lizdas


mūsu iecienītā tūriststail pikčaz






dižgabals





RUNDĀLE



par nelaimi ieradāmies vienlaicīgi ar 1 gab lielu vācu opju autobusu un 1 gab lielu franču opju autobusu, tāpēc vismaz pils apskates sākumā, ļoti daudz nodarbojāmies ar spraukšanos viņiem garām un bēgšanu


saimnieks




























pils dārzs -
baigi smuki ziedēja tulpes, narcises un hiacintes, baigi pūta vējš un baigi smuki tur vajadzētu būt vasarā, kad visi tie vīteņi un sausserži un vīnogas zaļo un rozes zied
















bez tūriststailpikčaz nevar nu nekādi




promeinot


pēc izvējošanās dārzā iegājām turpat gandrīz pie pils esošajā ēstūzī Baltā Māja patējot. tur starp citu dod ļoti garšīgu rupjmaizes kārtojumu. kamēr gaidām, izklaidējamies kā mākam


pēc Rundāles gadījās pāris augstākminētā autoceļu atlanta sagādātas neveiksmītes. piemēram, šī Boromindes (Borminderes - ? es patiešām neatceros, kā tur bija rakstīts, neiešu jau tagad uz garažu skatīties) pils, pie kuras pat neizkāpām. mamma caur logu nobildēja



MEŽOTNE

Mežotnes kaķis


Mežotnes suņi


Mežotnes gulbji


Mežotnes krūmi, ar tajos ieaugušu agregātu


Mežotnes šūpoles ar mani


Mežotnes šūpoles ar Kārli


Mežotnes pils ar mani priekšplānā



IECAVA

kaukur bišķi pirms Iecavas likās, ka ir par maz eckursēts, tāpēc apskates objektu trūkuma pēc piestājām ceļmalā esošajos kapiņos




turpat iemūžināju arī leknos, zaļos, bet garlaicīgi bezgalīgi plašos Zemgales līdzenumus


pēc tam meklējām vietu, kur apēst līdzpaņemtās sviestmaizes (manliekas, ka bez mājās sasmērētām sviestmaizēm eckursijās brauc tikai pēdīgākie nūģi). nekur nekā piemērota nebija, tāpēc cerējām, ka autoceļu atlantā iezīmētās ūdensdzirnavas būs tieši tas, kas mums vajadzīgs. ūdensdzirnavas, khmm, nu tā, bet turpat blakus bija jauks viesu nams, kura nojumē arī laimīgi notiesājām savu launadzīti


pats viesu nama saimnieks


nuvo, tas arī viss. gribas tomēr siltu un saulainu un izbraukt laicīgi un tad pie dabas un visurkur tā līdz pašai melnai naktij.