*

nezinu. nezinu, bet man liekas, ka šitādi laikapstākļi tikai nāk par labu. atgādina cilvēkiem, ka viņi nav vieni paši pasaulē, ka ir vēl arī citi, bez, kuriem nekādi nevar. ka ir kaut kas svarīgāks par trulu un ietiepīgu bet man vajag un viss. ka cilvēkam ir jākalpo pasaulei, nevis jācer, ka visa pasaule kalpos viņam. ja gribas tikt mājās, ir visiem kopā jāstumj tas autobuss. ir jāiet pie kaimiņa lāpstu aizņemties, lai izraktos no kupenas. ir jābrauc lēnām, prātīgi un klātesoši un jātic, ka citi rīkosies tāpat, ja negrib iekļūt avārijā. ir jābūt mierīgam, saprātīgam un izpalīdzīgam, jo viens, nikns un dusmīgs neko neiespēs.
tēta pusbrālis no rīta runāja kaut ko par dabas katastrofu. nē, tā nav nekāda dabas katastrofa, tā ir cilvēku katastrofa. dabai tas ir vienkārši sniegs, kas snieg ziemā, kā pieklājas. cilvēkiem tā sanāk tāda kā neliela, vispārēja strutu izspiešana - egoisma, norobežošanās, nesadarbošanās, savītīguma izspiešana. manliekas, ka visiem no kaut kā tāda kļūst labāk. labāk, vieglāk un siltāk un kāds no tā varbūt kļūst arī mazliet gudrāks.
ēters ar mazliet attīrās.