*

sporta prieks nr1. - šodien uzzināju, ka tētis sataisījies feburārī, Siguldā piedalīties slaloma mačos. tas manliekas nenormāli kruta, jo viņš, lai arī izbijis Latvijas čempions un trešais savienībā slalomā, tomēr ir tāds ļoti slinks un kūtrs TV pasaules iedzīvotājs. ilgu laiku viņš vispār nebrauca uz kalnu, līdz es viņu pirms kādiem gadiem trim kaukā aizvilku līdz Riekstukalnam. tagad viņš jau tik ļoti satrakojies, ka caur veco laiku paziņām ticis pie sporta klases slēpēm un zābakiem (lielījās, ka pirms trim gadiem ar tādām slēpēm esot pasaules kausā lielie sportsmeni braukuši) un tas viss tikai par viskija pudeli un 35 latiem. vakar viņš vispār 6h nonstopā pa kalnu nodzīvojās, kas gan man bišķi pārspīlēti liekas viņa gados un fiziskajā kondīcijā. karoč esmu pilnīgā sajūsmā par šādu pavērsienu viņa dzīvē un ceru, ka tas varbūt viņu iekustinās arī tik ļoti, ka viņš sāks māju remontēt vai vispār kko jēdzīgu darīt.

sporta prieks nr2. - manliekas, ka jebkurš, kurš šodienu nonīka istabā ir pilnīgs muļķis. nenormālskaista un pasakaina ziemas diena. es viņu izmantoju, lai ietu jāt. gāja ļoti forši (šitā un tā). tik kad saule sāka uz rietēšanu taisīties baigi auksts ārā palikās. iešu arī rīt, plānoju patrennēties bez segliem, kamēr tāds pūkains sniegs - vajadzības gadījumā arī mīkstāka krišana. starp citu pilns botāniskais dārzs ar distančslēpotājiem un tas man ar ļoti lieliski liekas.

a tā vispār šodien koncis Depo.