*

es īsti nemāku to aprakstīt, bet man ļoti patīk, ka es šodien nokritu no zirga. tāda sajūta, it kā kkas ļoti smags un svešs un traucējošs būtu nokratīts nost. tāda dzīvības, brīvības, prieka un kustības sajūta.
sajūta, kā upei, kas ilgi grauzusies cauri klintij un beidzot to izdarījusi plūst neierobežota un pārgalvīgi dzīvespriecīga tālāk savu ceļu.

p.s. rīt gan, lūdzu, vairāk nē. ar šito kādam laikam pietiks. un man līdz šim nebija ne jausmas, ka žāvājoties tiek sasprindzināti kakla aizmugures muskuļi. tagad es to zinu un man tas ellīgi sāp.