31. augusta atskaite
Posted by inese_tk on 2009.08.31 at 20:30tad rīt sākas septembris, ja? es jums teikšu tā, ka šogad tāda īsta, priecīga un silta vasaras sajūta man bija apmēram nedēļu. nu ne tā, ka no vietas, bet salasot kopā pa atsevišķām dienām. plus vēl Portugāles brauciens.
viss pārējais dīkstāve, gaidīšana, nīgrošanās, klupšana, ķeršanās, maldīšanās, apjukums, nepārliecība. neviens no lielajiem un mazajiem plāniem nav realizēts (atskaitot mājkonci), remonts ar nav pabeigts. kārtīgi nav pabūts itin nevienā vasaras festivālā, kurus es jau izsenis gaidu vairāk nekā Ziemassvētkus, Jāņus, dzimšansdienas utt. utjpr.
nē, nu labi, apmēram 10 gadus ilgi novērojumi liecina, ka īsti forša ir katra otrā vasara un tā, kā iepriekšējā bija nenormālkruta, tad jau nav ko daudz brīnīties. vispār tas attiecas ne tikai uz vasarām, bet uz visu gadu. cik pastos un padomāju atpakaļ, tad vismaz kopš 1999. gada varu konstatēt šādu likumsakarību savā dzīvē. iepriekšējais gads bija brīnišķīgs - šitas gads man nepātraukti ta ka pa celmiem un purvājiem iet. lai arī nekas grandiozi šausmīgs (vismaz pagaidām) nav noticis, tomēr konstanti notiek kkādas lielākas un mazākas nebūšaniņas - gan darbā, gan mājās, ar vēlmi skoloties, ar naudām, ar sadzīvi, ar sapņiem, iecerēm un iekšējā miera un līdzsvara sajūtu. nu karoč visur.
atļaušos būt naiva/optimistiska/reālistiska/stulba/mā ņticīga/vatever un klusi gaidīt, kad 2009 būs galā.
vottā.
priekā!
viss pārējais dīkstāve, gaidīšana, nīgrošanās, klupšana, ķeršanās, maldīšanās, apjukums, nepārliecība. neviens no lielajiem un mazajiem plāniem nav realizēts (atskaitot mājkonci), remonts ar nav pabeigts. kārtīgi nav pabūts itin nevienā vasaras festivālā, kurus es jau izsenis gaidu vairāk nekā Ziemassvētkus, Jāņus, dzimšansdienas utt. utjpr.
nē, nu labi, apmēram 10 gadus ilgi novērojumi liecina, ka īsti forša ir katra otrā vasara un tā, kā iepriekšējā bija nenormālkruta, tad jau nav ko daudz brīnīties. vispār tas attiecas ne tikai uz vasarām, bet uz visu gadu. cik pastos un padomāju atpakaļ, tad vismaz kopš 1999. gada varu konstatēt šādu likumsakarību savā dzīvē. iepriekšējais gads bija brīnišķīgs - šitas gads man nepātraukti ta ka pa celmiem un purvājiem iet. lai arī nekas grandiozi šausmīgs (vismaz pagaidām) nav noticis, tomēr konstanti notiek kkādas lielākas un mazākas nebūšaniņas - gan darbā, gan mājās, ar vēlmi skoloties, ar naudām, ar sadzīvi, ar sapņiem, iecerēm un iekšējā miera un līdzsvara sajūtu. nu karoč visur.
atļaušos būt naiva/optimistiska/reālistiska/stulba/mā
vottā.
priekā!