*

mana pirmā iepazīšanās ar Salaspils izslavēto izklaides vietu Zirgs.
tur bija diezgan patukšs un onkulis rūtainā kreklā ar siņķiku izpildīja šlāgerus un citas sirdi sazņaudzošas dziesmas. pāris brangi iereibuši cilvēki arī dejoja.


bez šitās meitenes, man šķiet, es būtu krietni savādāka




redzkur es viņai taisu spinātus ar turku zirņiem saldajā krējumā


šitā var bez jebkādas piepūles, zvilnot un sūcot sidrus izskraidināt suņus
















redzkāds blin_dai ir kaķis Ričs




pēc visas dienas nozvilnēšanas saņēmāmies ar ļasikiem aizlaist uz Selēku ezeru. ā pa vidu starp zvilnēšanu un braukšanu man bija līdzšinējā mūža garākā telefonsaruna - 59 minūtes.
ar kaarl protams.


















pēc tam biškus pasēdējām placīti, izdzērām atlikušo sidru un aizbraucām atkal uz Zirgu uz 'vienu alu', kas šoreiz pārsteidzošā kārtā izvērtās par tikai diviem aliem.


braucot no Zirga aizbraucu viena pati uz placīti uzpīpēt un gandrīz tiku pie vēl viena suņa. milzīga, balta, lādzīga. nu tāda kā laimes pūķis Falkors no filmas Bezgalīgais stāsts.
viņš pat atnāca man līdzi uz mājām un es jau gribēju aicināt viņu iekšā, bet atnāca Radža un ta viņi abi kko tur notizlojās un viņš aizskrēja prom.
izskatās viņš apmēram šitā, bet nav tas labākais uzskates materiāls


un tagad es no visas tās sev vairs neraksturīgās dzeršanas un pīpēšanas jūtos nenormāli piesmērējusi iekšas un nezinu, kā lai viņas atkal ātrāk dabū tīras un kārtīgas.

p.s. es vienmēr visvientuļāk esmu jutusies tieši brīžos, kad pohas jāpārcieš vienatnē, bet nu šodien tā vientulības sajūta ir tāda, it kā man visi iekšējie orgāni būtu vispirms cieši sažņaugti dūrē, pēc tam nosieti ar smalku stiepli, kārtīgi, kārtīgi savelkot un tad iemesti katlā ar verdošu ūdeni.