*

turpinot par ieradumiem -
es negribu baidīties tikai tāpēc, ka ir ierasts ka tāda veida situācijas parasti izraisa bailes.
es negribu dusmoties, tikai tāpēc, ka jādusmojas.
es negribu skumt, nīgroties vai ķildoties tikai tāpēc, ka tā ir klusi vispārpieņemts.
es negribu priecāties, par to, kas man itin nemaz neliekas priecīgs.
tie visi taču ir tikai meli.
manliekas, ka ar visām šitām lietām jādara tāpat kā ar cigaretēm - pirms sākt vienkārši jānopauzē un cieti sev jānoprasa - kāpēc es to gribu darīt un vai tiešām es to gribu darīt.
nujā viss kā vienmēr sākas un beidzas ar godīgumu.