*

nu tā. tātad biju Gruzijā. gāja labi. šitajā postā būs par to, kā mums gāja pirmajā dienā - vazājoties pa Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. ja mani neķers slinkums būs arī citi posti. bildes ir tādas, kādas ir - galu galā man ir visparastākais digitālais ziepjutrauks. un vispār es visiem ļoti, ļoti iesaku pašiem braukt uz Gruziju. es jau nevaru sagaidīt, kad kādreiz tur atgriezīšos uz ilgāku laiku.


sākām dzert jau Rīgas lidostā. līdz Gruzijai izdzērām gandrīz puslitru Jēgerīša un katrs pa alum. ielidojām mazliet pāri pusnaktij. braucot no lidostas vēl nopirkām pudeli vīna. starp citu, iela kas ved no lidostas uz pilsētu saucās Džordža Buša avēnija



aizbraucām mājās, nolikām mantas un gājām ārā rajčikā dzert. redzkur es dzeru



un te rajčika limuzīni. tā viņi brauc vai nu ar Žiguļiem, Ņivām, glauniem Meršiem vai džipiem vai arī ar kkādām grabažām.



dzīvojām mēs ne gluži pašā centrā (prospekt Vazha Pshavela), toties ar namatēvu bija ļoti paveicies. pie tāda tikām sekojošā veidā - pirms pusotra gada bijām uz Sirmā dzimšansdienu Metakafē. pie mūsu galdiņa nezkāpēc piesēdās meitene, kura dēvējās par Marcipānu un sāka daudz runāt. runāja arī par Gruziju un to, ka viņas mamma tur dzīvojot un tētis vispār esot gruzīns. tad nu tagad es par viņu atcerējos, dabūju no Sirmā viņas numuru, no viņas mammas Ekadasijas numuru un viņa mums visu noorganizēja. dzīvojām atsevišķā dzīvoklī, kura īpašnieks puskrievs pusgruzīns Saša mūs aprūpēja bezmaz kā senus, mīļus, senneredzētus draugus. viņš aizraujas ar ezotēriku (pilns grāmatplaukts ar ezotēro literatūru, pie sienām Krišnas bildes, bieži piesauca Krišnamurtī). atšķirībā no vidējā gruzīna ļoti nosvērts, rāms, pieklājīgs. gudrs un inteliģents.
dzīvoklī izskatījās šādi



(jocīgs plauktiņš, kur blakus stāv Krišna, Kristus, Buda un vēl tur kkas)



virtuvē pie sienas šitāds teksts. manliekas, ka tas ir no Vēdām



un šitāds skats pa balkonu



šis arī skats no balkona
viņiem tur 99% kaķu ir melni. laikam. vismaz es redzēju tikai tādus, izņemot vienu rižiku.



no rīta Saša aizveda mūs ar mašīnu līdz centram un izlaida uz Rustavelli avēnijas (tip glaunākā iela, uz kuras ir krutākie veikali)
uz šīs ielas atrodas, piemēram, opera



kā arī Džonam Lenonam veltīts Bītlu klubs



un arī šitāds telefonautomāts. tādu tur daudz ira



centrā vaiirākas ielas ir aizbarikādētas, tur ir saceltas tādas nojumes, kurās jau vairākus mēnešus dzīvo demonstranti. to politiku un kas viņiem tur ar tiem nemieriem notiek es tā arī līdz galam īsti nesapratu. bet izskatās tas tā -





tālāk, ielas galā ir Brīvības laukums, kurā ir diezgan jauns (2006) piemineklis Gruzijas aizgādnim svētajam Jurim



te pie Metehi katedrāles piemineklis karalim Vakhtangam Gorgasali un pretējā pusē, kalnā Māte Gruzija.





te es mazliet tā pasēžu



tālāk mēs gājām kāpt kalnā uz Narikala cietoksni. pa ceļam pavērojām kā notiek satiksme pilsētas ielās



katrā ziņā pie stūres braukt es tur negribētu nekādā gadījumā. braukšana pa pretējo joslu, visneiedomājamākie manevri, sarkanās gaismas ignorēšana. ķieģelis un zīme 'apstāties aizliegts' ir domāti tikai smukumam. vienvirziena ielas var itin labi izmantot arī divos virzienos. migalkas un drošības jostas neizmanto neviens. ātruma ierobežojumu nav. nē, nu droši vien ir, bet neviens par to neko nezina (negrib zināt). nepārtraukti pīpina, lamājas, reizēm propkā izlec no mašīnas, lai izlamātos. Saša vēl brauca mierīgi un pēc noteikumiem, bet kad divreiz izmantojām takša pakalpojumus likās, ka labi tas nebeigsies. pilnīgi normāli ir braukt šķērsām pāri ielai, kurai katrā virzienā ir trīs joslas ar dzīvu satiksmi.
māk arī labi noparkot mašīnas. piemēram, starp šo žiguli un sienu pat papīra lapu neiebāzīsi



redzkur augšā kalnā, kurā atrodas Narikala cietoksnis un arī Māte Gruzija



skats pa labi



skats pa kreisi



skats uz sēra pirtīm



šī taciņa ved pie Mātes Gruzijas



vienā rokā viņa tur vīna kausu ar ko sagaidīt draugus, otrā zobenu, ar ko cirst galvas ienaidniekiem



kalnam otrā pusē ir nenormāli smuks Botāniskais dārzs, kurā viss zied un smaržo. starp citu tur un visur citur pilsētā, kur vien ir soliņi sēž visādās neērtās (tā vismaz izskatās) pōzās savijušies pārīši un dūdo. viņi patiešām ir visur visur. Metehi baznīcas dārziņā pat bija zīme 'bučoties aizliegts'.







piegāju pasmaržot ceriņus un pirmais ko ieraudzīju - laimīte



tualete Botāniskajā dārzā



šite jau man biškus besis - iepriekšējā vakara alkohōls un nostaigāšanās pa kalnainu reljefu



šitā vairs nav laimīte. šitā ir Laima



mošeja un kkas musulmanisks





kokgriezts kravinieks



tālāk gājām uz Kūras otru krastu - uz Sameba katedrāli. viņa, tāpat kā netālu esošā prezidenta pils ir iecelta pilnīgā graustu rajonā.





pa ceļam gan bija arī visādi smukumi









šis laikam ir Puškins. kad Kārlis Purviņš viņu gribēja nofotogrāfēt no otras puses, policists viņam to aizliedza. laikam tāpēc ka tur tā prezidenta pils ira (pie tās tur arī visādas demonstrācijas notika).



rekur tā Samebi katedrāle. viņa galīgi jauna ir - pabeigta tikai 2004. gadā





un dīvaini, ka tur blakus tai katedrālei ir nolikti dzīvot gulbji un pāvi un vēl kkādi putni





pēc tam aizgājām uz veikalu pēc maizes un siera, ņēmām taksi un braucām mājās. maize tur smaržo kā bērnībā - nu pēc maizes, kas nav ievīstīta kkādos celofāna maisos. siers arī baigi garšīgs



bet pārsvarā mēs pārtikām no šitādiem - tādi ir hačapurī (ar sieru) vai arī ar pupām vai vēl kko



vispār ar ēšanu tur nebija tik traki (biju iedomājusies, ka tur ēd tikai mazus jēriņus). izrādās ir arī daudz veģetāriešu un ir visi tie plāceņi ar veģetāriem pildījumiem utt.
vakarā mūs Saša aizveda pie sava drauga Besses (?), kuram Kahetijā ir vīna dārzi. viņš ir vīndaris un aizraujas ar ajūrvēdu. tur mēs dabūjām degustēt vīnu - priekšā nolika 4 lielas glāzes, kurās salēja
1) deserta sarkanvīnu. ļoti ļoti garšīgs.
2) pēc senām gruzīnu receptēm taisītu vīnu. nav balts un nav arī īsti sarkans. šausmīgi sauss.
3) pēc eiropiešu metodēm taisītu baltvīnu
4) čaču - tas ir apmēram piecdesmitgrādīgs dzēriens, ko iegūst ieraudzējot vīna taisīšanā izmantotās vīnogas. nu tāds kkas kandžveidīgs. garšīgs.
pēc degustācijas trīs litrus vīna nopirkām (pa 14 lariem) un mājās gandrīz arī izdzērām.
reku es piedzērusies



bet šī ir gruzīnu nauda - lari un tetras. viens lars ir apmēram 33 santīmi. vispār Gruzijā valda briesmīga nabadzība. vidēji glauna veikala pārdevēja pelna 60 Ls mēnesī. viss tur ir ļoti lēts salīdzinot ar Latviju.
kopā mēs Sašam samaksājām 140 eiro - t.i. 60 eiro par dzīvokli un vešanu uz/no lidostas. 50 eiro par braucienu uz Kahetiju. 30 eiro par braucienu uz Mtskhetu, kuros bija iekļauta arī paēšana labā ēstūzī.



"un viņi dziedāja par Tbilisi, Tbilisi, Tbilisi, par savu dzimto pilsētu zem brīnišķi zilās debesu velves, par tām neparasti daiļajām meičām, kuras ir kļuvušas par viņu sievām, par savām neparasti daiļām meitām, kuras tagad ir skaistākas par mātēm, un viņu bezgala daiļās meitas iet pa Tbilisi un dzied par Tbilisi, Tbilisi, Tbilisi - visdārgāko, vislabāko, vismīļāko, vissvētāko pilsētu pasaulē" /Andris Jakubāns/