*

tā nopietni nepīpēju jau kopš rudens, tik ik pa laikam uzsmoļīju vai nu, kad lietoju alkoholiskos dzērienus, vai kad darbā uznāca galīgs besis vai arī, ja bi ritīgs slikts garīgais. divus pēdējos variantus ar es jau kādu laiku neuzskatu par pīpēšanas vērtiem, bet par to, ka pīpēšana dzerot turpināsies vēl ilgi es biju ritīg pārliecināta. nuvo un vakar sanāca tā, ka aizgāju iedzert trīs sidrus ar sen neredzētajām spriidiic un blin_da, ko turpinājām ar mincīša pudelēs sašķaidītu šnabīti ar plūmju sulu zaļajā pieturā. un, lai gan reibums bija kā pieklājas un atradāmies ārā un blin_da blakus vislaik pīpēja, dzīvesbiedram nosperto, svaigo zilā kamieļa paciņu tā arī neattaisīju un tas man nesagādāja vispār nekādas pūles vai grūtības. es ceru, ka tā tam būs palikt.

vēlviena lieta par pīpēšanu, ko atklāju, kad sāku pīpēt neregulāri - kkas man prasīja vai ir palicis vieglāk elpot, uzlabojusies oža un garša, utt., bet neko tādu es īsti nejūtu, liekas, ka viss vnk ir tā kā tam jābūt. toties, kad sanāk sasmoļīties, tad gan nākamajā dienā ritīg var just, ka elpa nav tīra un neplūst tik brīvi kā ierasts un liekas, ka iekšas pilnas ar kko melnu un netīru.

p.s. pēdējo reizi pīpēju darbā, pirms divām nedēļām.