*

manliekas, ka cilvēki ir aizgājuši galīgi šķībi nodarbojoties nevis ar sevis pilnveidošanu, bet ar visādu dzelžu, ķīmijas un plastmasu ķimerēšanu. sanāk tāda kā lēna dvēsles pārdošana - turpinot arvien vairāk darīt uz ārpusi vērstas lietas un ieliekot tajās savu dvēseli, tā ir tikusi novājināta, nobadināta un noplicināta līdz pēdējam. nu, piemēram, pagājušā gadsimta vidū ražotajām automašīnām vēl ir pieticis dvēseles ko ielikt, bet kopš tā laika tās ir palicis arvien mazāk un mazāk. paskatieties kaut vai uz tiem drausmīgi plastmasīgajiem un bezgaumīgajiem jaunāko džipu modeļiem. kāda tur dvēsele - ne tai mašīnai, ne tam cilvēkam, kas ar viņu brauc. protams, var jau dabūt arī mašīnu ar dvēseli par xxxxxxxxxx summu, bet, cilvēku, kuram pašam iekšā vairs nekā nav, tāda mašīna tāpat nepiepildīs. un tas jau neattiecas tikai uz mašīnām. pavei, kā cilvēki mēģina aizbāzt sevī tukšumu ar visiem tiem New Age ārprātiem un skaļi bļaustoties, ka lieto tikai eko produktus utt.
ai, karoč visa tā mana doma nu jau ir tik sazarojusies, ka man slinkums turpināt viņu pierakstīt. ja kāds saprata, ko es gribēju pateikt, tad labi, ja ne tad pofig. laiforšdien!