*

vottaa - svētdien biju tik nikna un izbesījusies kā vispār neatceros kad (par darba lietām). tik nikna, ka pat gribēju, lai Teātra TT busiņš braucot iekšā mūsu vārtrūmē nolauž spoguli (starp citu tā arī gandrīz notika) . nuvo - un man tagad normāli sāp kakls. aizdomas par kko tādu man parādījās jau pirmdien.
vakar vēl likās, ka domājot labas domas, esot labā noskaņojumā un dzerot daudz ingvereni, izdosies no tā izvairīties, bet vakarā notika tā, ka dalītas bēdas pārvērtās nevis par pusbēdām, kā tas parasti notiek, bet gan izpletās par kko divreiz lielāku, nospiedošāku un visaptverošāku. un tad jau vairs kāda tur laba oma un priecīgas domas.
tā visa rezultātā es šorīt esmu palikusi gandrīz bez balss.