*

*) Māras diena, ko sauc arī par Kāpostnīcu vai Aizgavēni, līdzās citām pavasara dienām ir dabas atmodas diena; kukaiņi jau ir modušies Ģertrūdes dienā (17. martā), bet Kāpostnīcā mostās arī lācis. Tāpēc sevišķi bērniem šai dienā jāpieceļas agri, priekš saules, lai lācis neatdod miegu un viņi nebūtu visu gadu miegaini. Uzceļoties jāskrien mazgāt muti upē, kas tek pret sauli, pie kam nedrīkst ne runāt, ne smieties: jāskrien plikām kājām, tieši no gultas.



*) Aizgavēņa dienā meitas vētīja vecas vīzes. Kuras meitas vīze izkrita, tā meita rudenī izies tautās.
*) Meitām Māras naktī jāiet ārā gulēt un jāskaita: "Kungs Jēzu, stāv man klāt, ne tuvu, ne tālu, kā puiši arī var tikt klātu", tad meitas ātrāki dabūn apprecēties.
*) Ja Māras dienā sukā galvu, tad dabūn matos Māras pinku, ko nevar izsukāt, bet ja to nogriežot, tad acīs iekrītot svētās meitas t.i. sākot acis sāpēt.
*) Aizgavēņa vakarā jāaiznes saslaucītos mēslus un jānober pagalma vidū gubiņā. Pašam jāstājas uz mēslu gubiņas un jāklausās; no kuras puses būs dzirdamas suņu rejas, uz to pusi vedīs tautās.
*) Kāpostnīcā nedrīkst slaucīt istabu, šūt, adīt, citādi tārpi kāpostus ēdīs.
/Kārlis Straubergs "Latviešu tautas paražas"/