*

tiklīdz iebraucām pagalmā, es ņēmu suni un gājām svētceļojumā uz Cērtenes pilskalnu. tā ir viena no vismaģiskākajām vietām, kādas zinu un kādās esmu bijusi. tur vienmēr ir klusi, skaisti un smaržīgi. dažreiz tā spēcina, dažkārt ir sajūta, ka mežs ir noslēdzies sevī un nevelkomē ienācējus. jo tas ir vecs un vieds un pašpietiekams. tāpēc es parasti ejot tur iekšā domās uzrunāju mežu, pastāstu kāpēc esmu atnākusi, lūdzu atļauju ienākt. šoreiz tas vēlīgi smaidot pielēja mani pilnu ar mieru, spēku un pārliecību.
un es točna zinu, ka tur dzīvo rūķīši.
arī Smiltenes māja mani pozitīvi uzlādē. es varu vairākas stundas tur nosēdēt neko nedarot, tikai ieklausoties mājā un sildoties. ar mīlestību celta un ar mīlestību piedzīvota pilna. tikai vecāsmammas joprojām mazliet pietrūkst.
gulēju gan sūdīgi, jo aiz sienas visu laiku klepoja tā tante. man viņa liekas aizdomīga un tajā mājā absolūti neiederīga. bet es zinu, ka jāpriecājas, ka viņa tur īrē istabiņu un pieskata māju. ka māja ir izkurināta un nav vientuļa, pamesta un tukša.


šitā mēs braucam uz Smilteni - tā ka ausis salokās.


Cērtenes pilskalns. pilskalna mežu caurvij daudzas mazākas un lielākas taciņas, kas ved augšā lejā augšā lejā






pēdējo gadu laikā tur ir sakopts, saliktas norādes un tas tiek popularizēts kā tūrisma objekts (par ko gan es diezko nepriecājos)




no Priesterkalna var redzēt Klievi un Priesterkalnā ir Priesteru Akmeņi




šitas ir skats uz dūmakaini rudenīgo mežu no paša pilskalna augšas




Cērtenes pilskalns atrodas Cērtenes upītes krastā, mežā. Pilskalna augstums ir 25 m. Pilskalnu nocietinot, no trijām pusēm tam apkārt izrakts 12 m dziļš grāvis. To uzskata par vienu no varenākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos. 12.-13.gs. to apdzīvojuši senie latgaļi. Cērtenes pilskalns ir viens no agrāk pētītajiem pilskalniem Latvijā – tas uzmērīts un aprakstīts jau 1794.gadā. Latviešu svētvietu un seno zināšanu pētnieks Ivars Vīks uzskatīja, ka Cērtenes pilskalns ir viens no mūsu senajiem dubultsvētkalniem. Izdevumā "Dziednieks" vēstīts, ka Latvijas Dziednieku savienības pārstāvji 1999. gadā sameklējuši pilskalna apkārtnē enerģētiski spēcīgos punktus. Tie ir pilskalns, Smiltenes krāteris un pilskalnam līdzīgs paugurs pie Klievezera.

pilskalna pakājē ir neliela pļaviņa


Cērtenes upīte






pa šādu jauku taciņu var aiziet uz Klievezeru


Klievis


ļaudis stāsta, ka ezeram esot dubultdibens. nu zem virzemes ezera apakšā esot vēl pazemes ezers. es zinu tikai to, ka tur ir ļoti mīksts ūdens. ja iet tur peldēties ar netīriem matiem, viņi nevis saveļas un sataukojas vēl vairāk, kā gadās peldoties citur, bet kļūst tīri un mīksti.

turpat netālu ir Meteorīta krāteris. tur gan nav diezkas ko redzēt. liels, apaļs caurums zemē, kura malas apaugšas ar kokiem, bet iekšā caurumā iekārtots futbollaukums.


vēl es šorīt aizgāju uz humpīšveikalu un pa trīnīti nopirku sev gandrīz jaunas un nenormāli stilīgas kedas


man gandrīz tieši tādas pašas, tikai ar lipekli augšpusē, bija bērnībā. es viņas saucu par lagīrām un nonēsāju līdz absolūtam izjukumam. ērtas.