*

Man arī vienreiz bija līdzīgs sapnis. No debesīm krita milzīgas komētas un kaut kur pie horizonta tās sašķīda, satricinot zemi, bet pilnīgā klusumā. Cilvēki stāvēja, mēmā klusumā un skatījās uz šo kataklizmu, nezinot, kas notiks tālāk. Tas bija baisi, bet vienlaicīgi arī tā sirreāli skaisti.