*

es laikam beidzot būšu atsākusi iet uz teātri ne tikai strādāt, bet arī skatīties (godīgi sakot salīdzinoši daudz JRT izrādes neesmu nemaz redzējusi).
vakar noskatījos Fundamentālistu. gāju visai skeptiski noskaņota (visādu puslīdzpamatotu iemeslu dēļ), bet izrādījās, ka izrāde ir patiešām ļoti, ļoti laba. it kā turpina Nakts Tarifā aizsāktās tēmas. galvenā varoņa centieni visas sajūtas, domas, vēlmes un rīcības ilgstoši gremot un viļāt pa iekšu kamēr top patiešām skaidrs, ka esi godīgs pats pret sevi, man liekas ļoti tuvi un pazīstami.
nu jā, izrāde manliekas ir par atšķirību starp to vai tu patiešām domā, ko dari vai arī tikai iedomājies, ka domā un dzīvo dziļi šajās iedomās.

sestdien es iešu skatīties Margarētu.
un svētdien, varbūt, Prezidentes.