*

pabeidzu Mio, manu Mio (1987) skatīšanos, ko vakar pārtrauca nepārvarams miegs:
1) bērnībā, protams, tā filma likās daudz foršāka.
2) konstatēju, ka salīdzinājumā ar Lindgrēnes grāmatu, filma ir meganaiva un krietni pārvienkāršota.
3) daudzas vietas nezkāpēc raisīja asociācijas ar Zvaigžņu Kariem.
4) baltajai ķēvei Miramisei filmā ir krāniņš.