*

šorīt nu gan bija baigi dīvains un ar realitāti sajaucies sapnis.
pamostos plika ne savās mājās, bet konstatēju, ka tas nav arī tas dzīvoklis, kur man vajadzētu būt. skatos istabā meitene ar sarkanās apakšbiksēs ar baltām pumpām [tādās, kā Alsiņai izrādē Ledus + tādas pašas apakšbikses izmētātas pa visu istabu]. prasu, kur manas drēbes un kā es te nokļuvu. šī man iedod drēbes un saka, ka es esot ar ātro palīdzību atvesta. man esot piemetusies reta sērga, kad sāk naktī dejot transā un neko nesaprot, ko dara.
un tālāk viss aiziet it kā es būtu iekļuvusi Orbis Teritus no Borhesa stāsta "Tlona, Ukbara, Orbis Teritus", kam piejaucies klāt šis tas no Paviča "Hazāru Vārdnīcas". - ved mani veca sieviņa pa dīvainām istabām, kuras pilnas ar sirreāliem priekšmetiem un savādiem klātiem galdiem. viss ļoti spilgtās un košās, bet neuzbāzīgās krāsās. sajūta apmēram tāda kā lielā, daudzistabu Rīgas centra dzīvoklī. grīdas ar no veca parketa. aizved līdz istabai, pa kuras logu skats tā kā uz Stabu ielu, posmā starp Brīvības un Skolas, bet tā ir Lāčplēša iela. tur es satieku princesi Atehu, kas izskatās kā ļoti maza, bet tomēr pieaugusi sieviete un, kas saka, lai es viņai acīs neskatoties citādi miršot. saku, ka gribu ēst un ka man pēc 2h darbā jābūt. man saka ka visu paspēšot, tikai, lai es neapmaldoties tajā dzīvoklī, jo istabas tur mēdzot mainīties secībā, kā arī formā un saturā. iedod man arī pāris Tlonas monētu, ūdens piliena formā - tip par piemiņu. pēc tam es kkur gāju, gāju pa to dzīvokli, kamēr pamodos.

+ mani biedē tā 'viss kārtībā' sajūta, jo viss taču nav gan vēl kārtībā.