*

nezinu vai cirslīgi vai vnk neapdomīgi, bet visi mani plānotie eksperimenti izgāzās. tagad zināšu, ka Ziemassvētku brīnumiem toč var ticēt tikpat ļoti kā dzīvām govīm uz lielās zāles skatuves.
alkohola nelietošanu pašā saknē aplauza vecāki, uzstājot, ka man pirms ciemos braukšanas ar viņiem jāiedzer ar rumu stiprināts karstvīns. toties tādas klasiskas ļasikbraucamās lupatas tā arī nesaniedzu, aizejot no ballītes brīdī, kad tur iet apm. visjautrāk.
toties par manu ne pilnībā skaidro stāvokli liecina tas, ka nebraucu vis pa taisno mājās, bet izmetot līkumu pa Pļaveni, aizbraucu līdz placītim uzpīpēt, joprojām visas bedres no galvas atceroties, kur noķēru absolūtu planet Pļuk sajūtu - viegli apsnidzis tukšs asfalta laukums, vienas laternas apspīdēts un es trijatā ar ļasiku un degošu cigareti - vietā, kur parasti kārtīgā barā notiek Spils City Hardcore. tāds viegls un pūkains svētku sirreālisms, moš jū nou.
gulēt vēl gluži neiešu gan. un ar riteni braukt laikam ir defoltā nenormāli forši.