*

vislaik marinēju sen iesāktās piezīmes par undoing savvaļā - tas bija jau aizpagājšnedēļ. saņemšos un kaut kā nebūt pabeigšu. besī, ka te mētājas pusratā.
biju jau sen piekritusi, ka atkal taisīš ēst undoingā. tas sanāca aiznākamajā nedēļā pēc etnofesta. jutos diezgan tukša un numb un jau kādu laiku nebiju izjutusi ēst taisīšanas prieku. pirmajās dienās likās, bļeee, ko es daru, man vajadzēja pieteikties par dalībnieku un undoingot, nevis pavārēt. bet dienas gāja, kompi praktiski nelietoju, e-pastus nerakstīju (pirmā vakara aplī, kurā dalījāmies ar to, no kā esam noguruši, es teicu, ka esmu nogurusi no unreal things like emails, excel worksheets, etc.), sāku atkal just prieku par ēst taisīšanu, brīvajos brīžos tējoju - savācu liepziedus un vēlvisko. no otras puses - dienas gāja un bija grūti nedomāt, ka tūlīt šis beigsies un būs jāvelk atkal ārā kompis un jāraksta e-pasti un jādomā, kā ar kultūras palīdzību pārdot vairāk alkohola (tas droši vien pats par sevi nav nekas slikts, vienkārši manas privātās attiecības ar alkoholu un tā ietekmēm uz man tuviem cilvēkem ir diezgan sarežģītas).
domāju arī par ēsttaisīšanas prieku - tā ir bijusi lieta, kas man tiešām ir sagādājusi prieku pat visdepresīvākajos dzīves posmos. bet pēdējā laikā baigi nesagādā. manliekas, ka tas ir tāpēc, ka tam vajag iedvesmu, bet iedvesmai vajag laiku un flowu, kas e-pastu pasaulē neeksistē. pat, ja es nerakstu tos sūda e-pastus un prokrastrinēju.
undoingā ļoti patika komunikācijas neobligātums un klusums. bija visādi interesanti novērojumi par cilvēku enerģijām - ja viņi nerunā, tad diezgan grūti nomaskēt kaut kādu true vaibu - viņš nenovēršami izstaro un ir jūtams krietni spēcīgāk.

nu jā un vēl paralēli undoingam atsāku lasīt Radical Wholeness. tas arī galīgi neiedvesmo būšanu e-pastu pasaulē.
taga pagājušas jau gandrīz divas nedēļas kopš savvaļas. joprojām jūtu prieku par ēst taisīšanu, toties nenormāli negribu sēdēt pie kompja un strādāt. vnk nenormāli besī, man liekas, ka es pūstu un izkalstu un izžūstu un, kad ap 17 varu oficiāli ļaut sevi pārstāt spiest to darīt, tad nav arī spēka vairs darīt lietas, kas sagādā prieku - zirgu un dārzu un dabu un kustības.

( radical wholeness )

man vēl jāizlasa pēdējā grāmatas trešdaļa. bet tā vispār, manliekas, ka tas, kā mēs izšķīrāmies izbeidzām savu laulību ar K bija tāda maziņa, bet forša Storya uzhakošana.