*

pēdējās ~2 nedēļas ir bijis baigais trips. es jau vairākas reizes rakstu un dzēšu un rakstu un dzēšu un nevaru saprast ko un kā pierakstīt. daudz kas no tā visa šķiet it kā savstarpēji nesaistīts, bet manī tas ir sapinies kaut kādā mītopoētiskā un terapeitiskā tripā.
* aizpagājšpiektdien - Ieeja 19 dalībniekiem. viss beidzās labi, bet baigi grūti holdot speisu tādam pūlim. īpaši takas sadaļā. drusku žēl, ka mākslinieki nebija pārāk naski uz fīdbekošanu, bet tie, kas dalījās pieredzē un pārdomās, izstāstīja visādas interesantas lietas. tai pašā vakarā pa vētras saplosīto Kapusilu pēros uz Savvaļu. par to jau rakstīju iepriekš, tas pats par sevi bija baigais trips.
* aizpagājšestdien - Ieeja 3 dalībniekiem, parastajā setapā. jaunākā dalībniece ever (nepilni 14). uz kādām 3-5 min pazaudēju taku visčūkslājīgākajā posmā. jo vētra sagāzusi kokus, nenormāli saaugušas nātres un, mēģinot apiet kritušo koku mudžekli, taka pagaisa. izlikos, ka viss kūl un turpināju apņēmīgi līkločot pa kritušo egļu zaru ņudzekli, līdz taku atradu, bet bija interesanti vērot, kas notiek manā prātā.
* svētdien sākās garlaicīgā ēdiena izaicinājums Savvaļā. es apzināti nevairos no vārda garlaicīgs, jo no vienas puses, man tas ēdiens tiešām likās visai garlaicīgs, no otras puses - garlaicībā dzimst brīnišķīgas idejas un iedvesmas.
* no pirmdienas līdz ceturtdienai cēlos piecos no rīta un braucu uz Savvaļu taisīt vegāniskas brokastis un pusdienas, kurās nevarēja izmantot sīpolus, ķiplokus, ingveru, čilī, cukuru, nevarēja neko baigi cept un eļļainot un sāli drīkstēja tikai kriksīti. manliekas, ka ēdiens ir viena no galvenajām mana radošuma izpauses formām, tad nu cīnījos cik varēju - ar atļautajām garšvielām un zaļumiem no dārza.
* pirmdienas rītā bija mega maģiska un mega mikla, līstoša, silta migla
* pirmdien, turpat Savvaļā, zoomoju ar terapeiti. tā bija negaidīti traka sesija, mēs ielīdām teritorijā, par kuras esamību es pat nenojautu. tas nebija patīkami. viņa beigās daudz jautāja kā es jūtos un kā es jūtos ķermenī un kādas ir manas sajūtas un mani tas nenormāli kaitināja. man laikam vēl nekad tā nebija bijis. manliekas, ka ir atslēgta kaut kāda Zilbārža istaba. not sure, kas ar to notiks tālāk.
* vēl pirmdien bijām skatīties dzīvokli Smiltenē, kas parādījās ss-ā, pēc vairāk nekā pusgadu ilga nekāda piedāvājuma neesamības.
* otrdien pasniedzu brokastis, atstāju pusdienām auksto zupu un braucām uz Rīgu. man bija zobārsts, pēc tam klīdu pa Rīgu, gaidot kad K beigsies mēģis. tas bija mokoši. es neciešu Rīgu lielā karstumā. Rīga karstumā man rada klaustrofobiju. pēc K mēģa gājām pie Smiltenes dzīvokļa pārdevēja parakstīt rokasnaudas līgumu. lai gan dzīvoklis ir 2x mazāks un krietni dārgāks, nekā bijām gribējuši, nolēmām, ka jāņem un miers.
* ceturdien pasniedzu brokastis, atstāju pusdienām silto zupu un braucu uz Mūrmuižu. izrādās var ļoti ērti izbraukt pa taisno - Drusti - Rauna - Mūrmuiža. ja Smiltenē un Savvaļā bija saule un zilas debesis, tad kaut kad uzreiz aiz Drustiem palika pelēks un ļoti miglains. pēc kāda pusotra mēneša pārtraukuma beidzot biju uz treniņu ar savu zirdziņu. viņš beidzot vairs neklibo. baigi var just, ka iestīvējis.
* vēl ceturtdien atbrauca brālis ar bērniem + vēl vienu papildus bērnu un māte. brālis ir drusku jēdzīgāks nekā citkārt. joprojām konspirāciju teorijās, bet vismaz drusku respektē manas robežas un, ja saku, ka šitā tēma nebūs, tad liekas mierā. toties daudz smagu sarunu par mūsu ģimeni.
* piektdien cēlos sešos un braucu pasniegt noslēguma brokastis. starp Briņģiem un Drustiem sākās mega negaiss, kas turpinājās līdz Savvaļai. līdz turienei aizbraucu bez problēmām, bet, kad bija jābrauc prom (un jāved cilvēki uz busu), Volvo atkal taisīja savu elektrogļuku un neslēdzās iekšā. K atbrauca ar fordu man pakaļ. volvo ieslēdzās, braucām ar abiem auto, bet uz šosejas volvo atkal pārdomāja. vilku ar fordu mājās. tagad atkal iet. kamēr es braucu uz Savvaļu, mums pretī mājai, pāri ielai, transformatorā iespēra zibens. K redzēja to momentu. 20 m attālumā teltī gulēja bērni. pusi dienas nebija elektrības.
* sestdien konstatēju, ka zirgs sabojājis aci. visdrīzāk kasoties pa krūmiem. aizpampusi un asaro. vakarā bijām ar brāli mežā. es brīžiem tiešām spēju izbaudīt viņa klātbūtni un kopābūšanu. paldies, ka ir vismaz tādi brīži uz visa pārējā fona. salasījām ļoti daudz gaileņu
* svētdien braucām ar mammu uz mīļajiem Gaujienas kapusvētkiem. likās ļoti jauks brauciens. satikām visādus radus, aizgājām uz mājas kafejnīcu baznīckalnā padzert kafiju un uzēst kūciņu. iebraucām pie radiem. bet braucot mājās māte sāka runāt par īrnieces kaķi...
* long story short - es jau pavasarī neizturēju un pateicu īrniecei, ka ja nevāks savu trešu pazudīs kaķi. mans plāns bija pasaukt uz mājām vetu un mierīgi eitanizēt abas vecās kaķenes, jo viņām atrast citas mājas būtu diezgan nereāli. un tad skatīties, kas notiek tālāk. vasaras sākumā biju tuvu tam, lai sāktu šo plānu realizēt, jo viena no vecajām nāk kakāt uz garāžas jumta - pie virtuves loga un vecāki lien uz jumta tās kakas vākt + īrnieces istabā zem galda atkal bija milzīga čupa ar kakām. vecāki neļāva. un tad, pirms kādas pusotras nedēļas pazuda īrnieces visjaunākā kaķene. mamma minēja, ka esot pēc pāris dienām atrasta pie kaimiņienes. es tik nodomāju, ka re kā kaķu skaits samazinās pats no sevis, tik žēl, ka tieši no jaunajiem kaķiem un vairāk par to nedomāju. līdz brīdim, kad braucot mājās no kapusvētkiem, māte atzinās, ka īrniece nezina, ka kaķis ir miris. kaimiņiene bija zvanījusi mātei, lai savāc līķi. tā kaimiņiene ir diezgan traka un viņa visādi izmanto un bulijo manu mammu, vienlaikus izliekoties par baigo draudzeni un mamma neprot viņai pretoties. mamma bija aizgājusi un savākusi kaķi, bet nebija spējusi to pateikt īrniecei. un īrniece apmēram nedēļu turpināja vakaros pēc darba staigāt pa rajonu saucot kaķi un līmējot sludinājumus. man tas likās neiedomājami cietsirdīgi un lai gan mūsu draudzība ir beigusies un mēs nekā nekomunicējam, es tomēr uzrakstīju, ka zinu, ka kaķis ir miris. vakar aizvedu mammu uz saļiku. īrniecei laikam tagad paranoja laist kaķus ārā. smird vienkārši vājprātīgi. tiešām. un īrniece vakarā atnesusi īres naudu ietītu missing cat sludinājuma lapelē. visa šī situācija ir nenormāls melns enerģijas bezdibenis. atkarību, līdzatkarību un Karpmana trīsstūra vortekss, no kura izmisīgi gribas turēties pa gabalu, bet nesanāk. mana māte, mans tēvs, mana ģimene.
* kopš gada sākuma medīju Janci, lai tetovētu uz rokas vībotni. vakar beidzot tas notika. visu nepabeidzām, bet 4. septembrī man būs vībotne pa visu kreiso roku. tagad labā roka liekas ļoti plika. sāku domāt, ka varbūt jāliek uz otras vīgrieze tādā pašā stilā.
* vēl mēs vakar nopirkām to dzīvokli Smilčā. tagad esam nekustamo īpašumu magnāti. vismaz K pūra nauda nestāv kontā un nezaudē vērtību un mums nav iespēju viņu notriekt nesaprātīgos veidos. tagad kkā jāsaņemas kosmētiskajam remontam, jāsalasa mēbeles un jāmeklē īrnieks.
* K aizveda uz ZAOO atkritumu laukumu nodot dīvānu, kurā guļot nomira mans vecaispaps
* jumta cilvēki ir uzlikuši visu segumu. palikušas tikai mazās lietas. notekas, kores, skursteņa apdare, jumta lūka, lieveņa jumts. it kā izteica cerību šonedēļ pabeigt. tam es neticu, bet vismaz finišs beidzot ir redzams.
* pa brīdim piekāpj Decibels
* man tiešām ir izdevies izaudzēt mārsmilgu (sweetgrass, holy grass). viņa smaržo neticami stipri un maģiski. šobrīd dzīvo podā. nesaprotu ko uz ziemu darīt. izstādīt ārā vai ierakt ar podu siltumnīcā.
* man ir pending veselības problēma. iespējams nopietna. nākamnedēļ jāiet uz izmeklējumu. par laimi ir tik daudz citu stresu un ņemšanos, ka nav laika par to domāt.
* bet vajadzētu sākt domāt par darbu. man pagaidām vispār nesanāk tam pieslēgties.
* vecākiem 46. kāzu jubileja. diezgan drausmīgi. nedariet tā nekad.