*

tikko atbraucu no 2 dienu budisma retrīta. lielā mērā priecājos, ka K nav mājās un esmu viena. parastā pasaule liekas kaut kāda tāla, sveša un abrazīva. un liekas kkā ļoti grūti komunicēt, pat attālināti. pa ceļam uz mājām piestāju veikalā (jo man nezkāpēc gribējās noslēgt retrītu ar čipsiem), kaut kādi random sveši cilvēki likās visai nepanesami. divas dienas neesmu lietojusi ne internetu, ne telefonu vispār, bet liekas, ka pagājis drausmīgi ilgs laiks. un es drusku nezinu kā man būt. bet vispār bija ļoti, ļoti forši. labprāt būtu palikusi ilgāk.

p.s. tagad es zinu, ka LV ir budismu praktizējošs auto instruktors. iztēlojos, ka varētu būt jauki un mierīgi pie tāda mācīties braukt.