*

kārtējo reizi pierādījās, ka ciba ir mans medijs. 60+ šāres manā privātajā FB profilā un 60+ šāres Smiltenes grupā, bet vedējs svīrei atradās tieši te un praktiski uzreiz kā ierakstīju. citu piedāvājumu īsti nebija.
no rīta bija drusku bail iet skatīties, kā svīrei iet. ļoti negribējās ieraudzīt, ka pa nakti nomirusi. bet gluži otrādi. viņa bija atpūtusies un izgulējusies pie savas siltā ūdens pudeles. bija ņipra un moža, skrapstinājās pa savu kasti un braši vicināja spārnus - kas bija ļoti atvieglojoši - tas nozīmē, ka spārni nav lauzti un viņa varēs atgriezties savvaļā un dzīvot īstu brīvas svīres dzīvi. iedot mušu viņai es tā arī neiemācījos, bet sadzirdīju ar medus ūdeni un aizvedu līdz Cēsīm, no kurienes viņa ceļoja uz Rīgu un, cerams, tagad jau ir devusies tālāk uz Pūri. ieliku pūrā līdzi drusku naudiņu, savāktās mušas un medusūdeni. Drauga spārns teicās pāris dienas padot AB, lai būtu droši, ka nesākas iekaisums no kaķa radītajām brūcēm (bija nesmukāks pušums vienā "padusē", kas gan jau ir sāpīgs un traucē nopietni lidot) un laidīšot brīvībā.

viņas ir tik šausmīgi skaistas, tās svīres.