*

luterāņu bezdnīca

Visinteresantākais gailis, kāds Latvijā jebkad ir bijis, piederēja 80. gados krodziniekam J. Kaufmanim, Inčukalna Sila krogā, pie Vidzemes šosejas. Šis savādais mājas putns nebija vis, kā viņa brāļi un māsas, par dzīves vietu izredzējis kroga sētu, bet kroga bufetes istabu. Viņš bija mazs ēdējs, bet liels dzērājs. Neskaitāmas reizes dienā piegāja pie trauka aiz bufetes, kurā viņam stāvēja alus un degvīna atliekas, un strēba ar tādu kāri, ka gribot negribot bija jābrīnās, kur tik mazā radījumā var tik daudz alkohola ieplūst. Kad vairs negribējās sūkt, staigāja pa viesu istabām un dziedāja tik skaļā balsi, kā vistas un gaiļi ārā, laucinieku vezumu kurvjos, ievietoti pārdošanai Rīgā, no brīnumiem gari kaklus staipīja, un zirgi ausis vien spicēja. Bet kad sadzērās pār mēru, omulīgais, jokainais dziedātājs apklusa, streipuļoja apkārt, kamēr beidzot nozuda aiz bufetes, kur kā visi dzērāji mēdz nokrist: ar izstieptām kājām un izstieptu kaklu gulēja drīz uz vieniem, drīz uz otriem sāniem un brīžiem krāca tik stipri, kā viesi aiz smiekliem pušu plīsa. Izgulējies, pielīda atkal traukam un «lāpīja" paģiras. Vairāk kā desmit gadus spārnotais dzērājs pavadīja Sila kroga bufetes telpās un sagādāja jautrus brīžus no garā ceļa nogurušiem vidzemniekiem, kas toreiz, kad vēl Rīgas — Valkas dzelzceļa nebija, viņa dēļ bariem tur iegriezās. Reiz kādam garāmbraucošam krievu ģenerālim interesantais putns tā iepatikās, kā viņš to par dārgu naudu nopirka un paņēma līdzi.

Magazina, Nr.177 (04.10.1935)