*

turpinot par jocīgām lietām - vakar ap trijiem naktī devos pie miera. Kārlis jau labu laiku gulēja. gaismas visur noslēdzu. jāceļas bija ap pusastoņiem. ceļos un pa guļistabas logu redzu, ka mūsu virtuvē deg gaisma. Kārlis turpina gulēt. ar aizmiegojušos aci nospriežu, ka moš vecāki laiduši pa mūspusi suni ārā pačurāt. saģērbjos, atlipinu acis, aizeju līdz virtuvei - suns guļ vēl kārtīgā nakts miegā un virtuvē deg nevis lielā gaisma, kam slēdzis pie durvīm, bet mazā, kuru var ieslēgt virtuves stūrī aizejot aiz ēdamgalda. uzeju augšā - vecāku pusē vēl pilnīga tumsa un klusums - nav nemaz cēlušies.

tātad vakarvakarā Biezokņa vidū nolija Skābais lietus.

paklausīties TE
paskatīties ( TE )

un tas viss tāpēc, ka es aizvakar atteicos Biezokņa Klāvam tāpat vien nodziedāt Skābo lietu.