*

nu jaa
dazhreiz mans personiigais speeka daudzums mani nogurdina un gribeetos lai man vinja ir mazaak. it iipashi briizhos kad vinjsh negribiigi ir jaaliek lieta.
toties paardomaajot par to ko es iisti gribu naak praataa tas ko es gribu bet ko man itin nemaz nevajag un to vislabaak var pateikt ar vaardiem kurus esmu jau teikusi apmeeram 2005. gada vasaraa -

"Pasaules malas liecas uz augšu
Saspiežot mūs kopā ciešāk
Katrs savā pilsētas galā
Un zinām visu par būšanu
Svešiem
Par būšanu kopā"
katraa zinjaa kaut kas ljoti tamliidziigs.

to, ka shodien esjot uz nopietno tikshanos pa celjam tika nejaushi satikti triis silti un miilji cilveeki es uzskatiishu par labu ziimi

tagad tikai jaasaprot turpmaakaas riiciibas plaans

un veel mazliet nelaaga sajuuta, ka mekleejot siltumu, kursh man patieshaam tiek piedavaats un daavaats pietiekami [paldies jums] reizeem gadaas negausiigi panjemt par daudz un tad kaadam ir gruuti
arii man.

nu ja
hmm
kkaa taa